- 4.10.04 17:19
- Es miegu ciet. Es nezinu, ko lai ar to dara, ar agro celšanos, tas vienkārši nav priekš manis. Man vajag vēlus rītus, pat ne tik pārāk vēlus, es esmu ar mieru celties pat deviņos, ja ļoti vajag. Tik daudz gadu es esmu trenējusies, ka patiesi - deviņos es jau varētu celties. Bet pusastoņi mani iznīcina, es nedzīvoju, es tikai velku laiku līdz vakaram, līdz miegam. Ik pa brīdim es vienkārši atslēdzos. Es nedomāju, nejūtu, nesaprotu. Nav jau brīnums, ja tā strādājot pazūd vai uzrodas visādi nesaprotami cipariņi. Un vēl, ziniet, no neizgulēšanās manas plaukstas kļūst riebīgi karstas, bet ne mitras. Kāju pēdas jūtīgas. Un sūrst acis. Mutē nelāga garša, un pašai tāda kā netīrības sajūta. Es tagad gribu dušā un tad tīros palagos. Tūliņ. Nu?