- 4.10.04 08:58
- Puika iekāpa jaunās skolas autobusā. Man bija jāstāv pa gabalu un jāizliekas, ka es viņu nepazīstu. Ak, šis dīvainais vecums. Vakaros bučas, bučas, bučas, un rociņas turēšana, un mīļošanās, un nožēla (patiesa) par dienas nedarbiem, un apņemšanās būt labam, labam, bet, nedod dievs, pieskarties kaut vai matiem citu klātbūtnē, un tad ir krutais, un viss pofig, skarbais vecis, labprāt jau arī spļautu caur priekšējo zobu šķirbu, bet tā īsti nesanāk vēl.