* * *

vakar
27.9.04 09:42
Es pazīstu pāris cilvēku, kuri ārkārtīgi labi pieprot sarunu biedram likt sajusties pilnīgam muļķim. Un ne jau ar savām kaut kādām zināšanām, kuras gan viņiem neapšaubāmi ir plašākas un dziļākas kā man, bet ar tādu nicīgi-augstprātīgi-smīnošu pārākuma izrādīšanu. Vakar pie kino satiku vienu no viņiem. Īsa vārdu apmaiņa, pāris teikumu, un jau tapa skaidrs, ka man nepatīk pareizās lietas un vispār es esmu banāla kundzīte. Šausmīgi sabojājās garstāvoklis, gandrīz sāku raudāt. Un pazemojos vēl vairāk, aizsūtīdama tam cilvēkam bērnišķīgi dzēlīgu īsziņu.
Mieles vēl joprojām.

Bet vispār esmu laimīga, tā lūk. To man neatņems neviens.