* * *

14.9.04 10:03
Lasīju Teeju un nodomāju: nekā neatceros.
Bet izrāvi no atmiņu pažobelēm apputējušu, cieši savīkšķītu saini, kurā divdesmit gadi un kāds gads plusā mīnusā.
Tā bija - plusā, mīnusā. Cieši adītie bēbja rāpulīši un pulētas mēbeles gan vairāk tagad un te. Tur - pusizdzertu tējas un kafijas trauki, sienas nokarinātas ar nočieptiem un dāvinātiem izsātžu plakātiem, piemiņas lietām un fetišiem, drēbju kaudzes, kurās var atrast, un, ja ne, tad pagatavot visu, ko sirds vēlas, grāmatu kaudzes pa stūriem un istabas vidū, lai no pelniem nobidrinātā, pabalējušā klubkrēsla pie loga varētu jebkurā brīdī aizsniegt vajadzīgo.