* * *

atkal
10.9.04 08:45
Kā parasti sapņoju, ka nesapņoju, bet guļu atvērtām acīm. Un pēkšņi dzirdu, kā istabām cauri tuvojas smagi soļi un kāds ņurd: ņammm... ņammm... ņammm... Tādā rupjā, kā ar sintezatoru pārvērstā balsī.

Tagad liekas smieklīgi, bet naktī kliedzu.

* * *

Bet vispār man patiešām liekas, ka es miegā ar aizvērtām acīm redzu. Ka ir man tāda spēja. Reizēm.