* * *

7.9.04 05:41
Ārā liels vējš. Paskatos pa logu kaimiņu mājas pagalmā. Tur sētniece, tāda drukna sieva, pelēkā sarafānā un baltā bītlenē. Slauka. Viņiem tur tas - relejs, nē, to sauc citādi. Kad gaisma iedegas no kustības. Viņa slauka, bet gaisma te iedegas, te nodziest, kad viņa aizvirzās uz pagalma malu. Tad viņa pa tumsu sluaka. Slauka tā jocīgi, ne ta kaudzītē, ne uz visām pusēm. Un slota parasta, tāda istabas slota, nešvīkst nemaz, kā tās slotas, kas mani modināja bērnības rītos.
Jāmēģina vēl pagulēt.