* * *

24.8.04 09:40
Nē, tiešām, kas ir ar tiem rudeņiem, citi gadalaiki vēl šā un tā, kā pagadās, kā nu sanāk, bet rudeņi- tie visi vienādi, un tas de ja vou (vēl vienmēr nezinu, kā pareizi raksta), un tās atmiņas, atmiņas, viss smaržo pēc atmiņām. Te. Un vienmēr kaut kāda neziņa par ziemu. Jaunais gads būtu jāsvin rudenī, tas ir īstais atskaites punkts, rudenī vienmēr kaut kas ir beidzies.

Un kaut kas sākas – jāpiebilst taisnības labad.
Tā taču ir, vienmēr kaut kas sākas, katru dienu.

(nudien, pamostoties MT bēniņos, vēl pusmiegā, vēl puspievērtām acīm, vēl sevi neapzinoties, es nekad nesajaukšu – jā, tas ir rudens. Ar pirmo elpas vilcienu – rudens)