* * *

14.8.04 11:31
Vakar kādā grāmatā nejauši ieraudzīju vecu savu fotogrāfiju. Gandrīz apraudājos. Par maz būtu teikts, ka es sev tur riebjos, nepatīku, kaunos no sevis tādas. Arī tagad es sev nepatīku uz vairums fotogrāfijām. Nē, es sevi tur vispār nepazīstu, neredzu. Un pārņem ar riebumu jaukts žēlums, iedomājoties, ka mana dvēsele tik ilgu laiku dzīvojusi svešā ķermenī. Ja man vispār toreiz bija dvēsele. Ja tā vispār biju es. Ja es vispār biju.

Nekad neesmu vairāk jutusies es pati kā tagad.

_________________________________________

(Sveiks, wowow, labi, ka Tu atkal te esi:)