- 23.7.04 01:56
-
Šodien biju uzacis un skropstas nokrāsot, nekas, lieta ierasta. Un tā pati krāsotāja, kas vienmēr. Bet visu pēcpusdienu tā jocīgi jutos. Nu labi. Tagad eju mazgāties un sāku spogulī ģīmi pētīt - nav un nav mans. Un beigās saprotu, kas par lietu. Tās uzacis ir kaut kā drusku zemāk kā parasti, nu - varbūt par vienu milimteru zemāk - uzkrāsotas. Un kā viss ģīmis pārvēršas, nu moins! Pilnīgi citas proporcijas, johaidī, acis kaut kur dziļi, deguns divreiz garāks, nu riktīgs zirgaģīmis. Un viss aiz viena milimetra.
Proporcijas ir gan viena liela lieta, mīļais lasītāj.
(kā, par piemēru, tas Navakas prot objektu vidē ielikt - kā kulaku uz acs: nu toreiz tas paprāvais gulbis pie Noasa un tagad brūnais cilindrs pie katedrāles... Skaties un saproti, ka tas nevar būt ne drusciņas lielāks un ne drusciņas mazāks... ne milimetru.)