* * *

kalendārās šausmas
29.5.04 21:58
Dīvaina lieta tāds kalendārs. Nu, man ir tāds neliels blociņš, plānotājs, un tur sākumā, kā jau parasti, viss šis gads iekšā, visi 12 mēneši.
Un lūk, tie trīs vasaras mēneši man visi savilkti desās un rimbuļos, dienas un nedēļas, -tur nepatīkamas darba lietas, tur nometnes Meža vecim, tur izbraukums, tur varbūtējā iespēja padzīvot laukos, tur laiks, ko vajadzētu atlicināt tulkošanai.
Un divējas tādas pilnīgi pretējas izjūtas piedzīvoju, skatoties tai blociņā.
Vakar, piemēram, mani gluži paranoiskas bailes pārņēma, ieraugot tos pilnīgi tukšos četrus mēnešus no septembra līdz decembrim. Kaut kā tā pēkšņi ieraudzīju.
Nu šausmas!
Tādi četri tīri kvadrāti, mazas dieniņas rindās, un pilnīgi nekā! Un kas gan viss vēl var notikt, gadīties tai laikā?! Un kas notiks??? Nē, man grūti to izstāstīt, nu aptuveni tāda sajūta, it kā tie tukšie laukumi man draudētu.
Un tad atkal šodien. Uz tiem trīs piesvītrotajiem skatoties.
Šausmas!!!
Tāda sajūta, ka jau beigušies, jau cauri, nu! Viss sadalīts tādās sīkās vienībās, visa skaistā, garā, brīnišķā vasara, kas bērnībā bija bezgalīga un nepārredzama! Un, šķiet, vēl gluži nesen es dzīvoju tās vasaras laukos Dieva mierā bez rūpju un raižu. Bet nu - paskaties kalendārā un redzi, ka nav vairs.
Čik, čik un atkal jau rudens.
Un tā katru gadu.