* * *

5.4.04 13:27
anonymous te ierunājās par eņģeļiem, un es pēkšņi atcerējos savējo. Tāds maziņš mazītiņš bija, varbūt zvirbuļa lielumā vai vēl mazāks, trausls vai, teiksim, vājš, un fluoriscējoši zaļš, naktī spīdēja istabas stūrī pie griestiem, un spārniņus, lai, plivināja, ātri ātri, kā spāre. Nu jau ļoti sen viņu neesmu redzējusi.