- 31.3.04 08:56
-
Logs vaļā, rīta dzestrums, ielas trokšņi, kastaņa apmetusies zaļgana - ka tik ne pumpuri? Ka tik ne patiešām pavasaris? Kāds būs? Galvenais - nepalaist garām, nenokavēt. Citreiz skaties, - ziema, un te uzreiz - vasara.
Vecos, labos laikos - vēl pirms tiem sliktajiem un tad atkal labajiem - vārdu sakot, ļoti ļoti ļoti sen - mēs to (pavasari) ķērām. Pamanot ko aizdomīgu, viņam līdzīgu - ātri bērnu mašīnā (štrunts par skolu, štrunts par darbiem), kādas nebūt mantas zaļajā moskvičā iekšā, un prom. Pa kalniem un lejām, gar upēm un ezeriem, kur deguns rāda. Re, šitā. Un tā katru gadu. Un nosaukumu aizņēmāmies bez kautrēšanās, saucās - "pretim pavasarim".