* * *

26.2.04 00:17
Mani paslidināja, braucot pār Vanšu tiltu. Tā viegli un maigi paslidināja, un nevienas mašīnas tuvumā arī nebija. Un tad slapjais putenis sagriezās tā, ka likās - ar visu auto varētu spārnos pacelties un virpuļot pilsētai pāri.

Man te ir tumšas debesis aiz loga, bet tajā istabā bija baltas baltas. Kā sniegs bez iemītām pēdām. Jo skatieni debesīs pēdas neatstāj.