* * *

sapnis
10.2.04 12:41
Pēkšņi atcerējos savu otrā miega sapni.
Biju ciemos pie Tatjanas Laventes. Kaut kādi lieli godi. Bet viss notiek tādās briesmīgi apskrapstējušās telpās, uz to modi kā "Garajā dzīvē". Ne kur drēbes kārtīgi nolikt, nekā. Toties apkalpošana smalka. Es guļu (nezkāpēc) uz kaut kādas lažiņas, un sulainis man bīda pie deguna visādas uzkodas - lašus, ikrus un ķilavas. Man negribas, bet šis tik bīda un bīda - uz tāda pulēta dēlīša. Apmēram kā suši pasniedz.
Nu bet pēc tam esam visi lielā zālē. Un tas smalkākais sākas.
Zāle milzīga, un apmēram divtik gara kā plata - varētu teikt - tāda kā viduslaiku pils zāle, bet tomēr stilistiski varāk pēc bumbu patvertnes ieturēta. Mitrām, nolupušām sienām, ez logiem.
Goda viesi (es ne, es kaut kur maliņā pie sienas, bet man blakus, padomā tik, Sašiņš) sēž vienā garās zāles galā pie galdiem. Otrā galā zirgos (ka tik ne baltos, bet katrā ziņā izgreznotos) dīžājas 6 jātnieki ar kausiem rokās. Zirgi nemierīgi sprauslā, rautin raujas uz priekšu. Un tad pēc kādas slepenes komandas jātnieki visi reizē laiž zirgus auļos, pie galdiem strauji nobrmezē, saceļ zirgus pakaļkājās, un no tādas, lūk, pozīcijas, pamanās no saviem kausiem pie galda sēdošajiem vīnu ieliet.
Un auļo atpakaļ.
Un tad vēlreiz pie galdiem.
Un tā vairākas reizes.
Tatjanas meita kaut kur arī grozījās ar neparastu frizūru.