* * *

12.4.03 12:33
Vakar biju uz "Čikāgu". Patika. Daudz daudz vairāk patika kā tiku gaidījusi (pareizāk sakot, negaidījo neko). Pilnīgi perfekts darbs visās nozīmēs,- bail palaist garām visas tās fantastiskās detaļas, kas piepilda katru kadru, katru numuru; būtu ar mieru filmu tūlīt skatīties atkal. Kalns pozitīvu emociju un prieka. Filmas laikā bieži gribējās aplaudēt. Visvairāk priecēja smalkā ironija, kas filmai ļāva nebūt (neļāva būt?) salkanai - pret tēmu, pret sižetu, pret personāžiem; lieliskie sižeta pagriezieni. Bieži smējos, no sirds un skaļi. Aktierus apbrīnoju, īpaši - ņemot vērā, ka viņi paši dzied (sākumā to nezināju, un brīnījos, cik atbilstošas "balsis" varoņiem piemeklētas... bet nu - visu cieņu! Zeta-Džonsa gan savu karjeru sākusi kā klubu dziedātāja un dejotāja... bet Zelvēgere un Gīrs...). Nekad man nav paticis Gīrs - bet te, glumā advokāta lomā, viņš ir lielisks. Un kāds steps aizstāvības runas laikā!
Piefiksēju, ka ja es būtu vīrietis, tad man tomēr kārdinošāka liktos lielā, iespaidīgi ķermeniskā Zeta-Džonsa, nevis bezmiesiskā Zelvēgere, pedofīla sapnis. Bet, nu, es neesmu vīrietis. Un labi ka tā.

Jā, protams, nevar salīdzināt ar veco labo "Kabarē" ar Laizu Minelli... bet tas bija mūzikls - drāma, šis ir mūzikls - komēdija.
Un vispār - patiesībā jau es "Kabarē" nemaz vairs neatceros, atceros tiekai iespaidu par Kabarē.

Njā... mājās atnākusi, iemetu acis Talantu Fabrikas koncertā. Komentēt? Labāk ne.