- 5.2.04 15:42
-
Viens līgums uzrakstīts, vēl pieci gaida korektūras, bet gribas - -
- - tā pat vien paraudāt, un nevis tāpēc, ka slikti, bet tā pat vien - spogulī veroties vai uz poda sēžot, vai tepat pie monitora, vai pa logu uz pelēko ķieģeļu sienu skatoties, vai pīpējot uz lievenīša, vai varbūt par to, ka ir labi, bet vienmēr gribas vēl labāk; par to, ka ir daudz, bet vienmēr gribas vēl vairāk; par to, ka nekas nav ideāls, tikai rozes uz pastkartītēm, jo pastkartītēs laputis neredz; par to, ka esi viens, par to, ka neesi viens; par to, ka brūnā nagu laka pavisam nolupusi, un mājās vairs tādas nav, un nagi aplūzuši (ēd vitamīnus!), ka ienadžus esmu līdz asinīm nograuzusi, un kas tad tas vispār vairs par tādu manikīru, asiņainu, par to ka diena kā gliemezis vilksies līdz naktij, un nakts papēdis - krakšķ! - to sašķaidīs, un katra jauna diena - jauns gliemezis, un katra nakts - murgi un ilgošanās, vai miegs bez miņas un ziņas - ar miegazālēm - tātad pavisam pavisam zudušais laiks --
paraudāt un tad pasmaidīt, taču viegli paliek no tādas raudāšanas, bet neviens neļauj, un pati arī - neļauju, baros, rājos ar sevi, kaunos, dusmojos - vai tad man slikti, ko? Vai tad man slikti, muļķe?