- 27.1.04 14:33
-
Vakar noraudzījos kā viens bezgalgarš un drusku lēnīgs puisis tīstīja segā, lai nenosalst, par sevi uz pusi mazāku, šerpu un strauju meiteni. Kā aplocīja to segu apkārt, un kā apspraudīja visas maliņas aiz apkakles, lai nekur vējš netiek garām. Un tas smaids viņa sejā - tik mīļš un reizē atbildības, tēvišķas aizgādnības pilns. Viena no jaukākajām ainiņām, ko pēdējā laikā esmu redzējusi. Pat ja drusku komiska:)
Labā nozīmē, protams.