* * *

22.1.04 08:46
Pagājšnakt ilgi braukājos pa pilsētu: sniegs vietām nenobraukts, spildzes putenī, sniegs uz vējstikla, tukšas ielas, mūzika, kas vēl nekad nav dzirdēta, bet izraisa atmiņas. Laipns ceļu policists. Apmaldījos, atrados, vēlreiz apmaldījos, ļāvos un atrados atkal. Un tad mājas klusums, sveces, vīraks, puika klusi elpo blakus istabā un ir tik mīļš, un miegs, kuram vēl negribas ļauties.

P.S. Piedodiet, ka tik ātri aizgāju. Jūs visi bijāt tik jauki. Man vienkārši bija jābūt ārā.