* * *

16.12.03 15:15
Tur nu es tev nepiekrītu:) Ja, piemēram, es tev varētu iedot noskatīties Sidnejas operas "Orfeja un Euridīčes" iestudējumu - absolūti moderns, un Glika mūzika.
Viss atkarīgs no interpretācijas.
Bet tas, kas mani personīgi saista (nu, teiksim, valdzina) operas žanrā, ir šī mūžīgā atkārtošanās, it kā vienmēr un vienmēr spēlēt to pašu spēli ar mazliet citām kārtīm vai citiem partneriem... laiks it kā apstājas, neeksistē, vai eksistē kaut kur ārpusē. Tas vairs neattiecas uz tevi. Varbūt tas ir mazliet snobiski, bet...
Un R on the B - tur trūskt tieši ši vecuma valdzinājuma, kad kāda lieta (mūzika, librets šai gadījumā) ir gadsimtiem noslīpēts, tu zini, ka tas ir spēlēts pirms 200 gadiem un tagad tu klausies to atkal, un ir tā kā aiztiekot vecu koka durvju rokturi, kas izdilis no daudzu roku pieskārieniem.
Oi. Nu vsjo.