- 15.12.03 07:55
-
Lielisks 'aptiekas' koments manam garajam citātam iepriekšējā ierakstā. Nekas vairs neliekas tik smieklīgi, lai smietos skaļi. Var tikai skumji pasmaidīt.
x x x
Opera "Demons". O nē, labāk nerakstīšu. Ej nu zini, kas lasa. Vismaz meiteni - scenogrāfi es negribētu aizvainot, jo viņai bija tik sasodīti maz laika, un nekādas pieredzes. Kā nu ir tā ir. Vispār nekā arī nav. Ko var darīt, ka A.Ž. vspirms padzen Blumbergu, tad atvelk kaut kādu ģeniālu serbu (vai ko), kurš izrādās dzērājs, un beigās liek visu satīrīt vienai mazai meitenei.
Režijas nevaid vispār. Ž. kopē pats sevi Holandietī, bet mazāk veiksmīgi. Masas vai nu statiski sastingušas stāv uz vietas vai haotiski skraida. Sievietes cilā galdautus vai ritmā šuj. Galveno lomu izpildītājiem, škiet nav dots cits uzdevums, kā Tamārai līgoties, streipuļot un lauzīt rokas, bet Dēmonam izskatīties gana dēmoniskam.
Gaismotājs vispār nedara neko. Tikai ieslēdz un izslēdz gaismu. Ieslēdz pārāk reti.
Plīvuru un lupatu vicināšana (to nu es neciešu par visu vairāk). Minimālisms krāsās varētu tikt atbalstīts, ja tiktu izspēlēts meistarīgi. Bet sarkani klātais "partijas kongresa prezidija" galds, visa tā tīstīšanās melnā un baltā. Un tik nolietotais "slīpās, kustīgās plaknes" efekts.
Bet galveno lomu izpildītāji dzied lieliski, un teksts, Ļermontova teksts ir tik spēcīgs, ka pēdējā aina klosterī aizgrābj, neraugoties uz visu... līdz brīdim, kad finālā pēkšņi tiek palaists banāls skatuves 'sniedziņš" no gaisa, un, ak jā, Siliņam liek skraidīt (acīmredzot, lai tēlotu niknu izmisumu, atgriežoties savā ļaunuma valstībā) pa skatuvi, tēlojot lidmašīnu, kas (acīmredzot) pārlido pasauli. Likās, tūliņ viņš sāks arī rūkt, kā aktieris "daudz laimes Lāci".
Tā nu arī brīnišķīgais fināla dziedājums tika izdzēsts.
Re kā nenocietos un uzrakstīju. Aj.