14. Jūnijs 2009

• 14.6.09 02:51
• Līdz šovakaram es nemaz nezināju, ka ir tāda Bikur Holim slimnīcā Rīgā.
  http://www.bikurcholimcc.org/whatisbc.html
  http://www.bh.lv/
• 7 rakstapiebildīšu

• 14.6.09 03:01
• Jau sen esmu to ievērojusi, beidzot uzrakstīšu.Dažas gramatikas formas latviešu valodā ir ienākušas no angļu valodas tik gludi un nemanāmi, ka bieži dzirdamas pat lterātu sarunās, piemēram:
  
  - Kas ir tas jautājums?
  
  Vai arī teikuma sākšana ar palīgteikumu gadījumos, kad pareizi būtu otrādi:
  
  - Ko es gribu teikt, ir... (tā vietā, lai sacītu: Tas, ko es gribu teikt, ir... Vai: Es gribu teikt, ka...)
  
  Un tādā garā. Man jau nekas nav pretim, jo valoda ir dzīva sistēma. Es tikai ļoti to dzirdu, arī tad, ja pati lietoju nepareizi.
  Ko reizēm daru (ha), jo vilinājums ir pārāk liels.
• 19 rakstapiebildīšu

• 14.6.09 17:04
• Jūs neticēsiet - man sagribējās veikt eksperimentu un es pagatavoju nieru sautējumu jeb mērci.
  Nieres maksāja 57 santīmus, tur bija gandrīz kilograms, Jāsaka gan, ka saraujas ļoti.
  Pavirši pārlaidu acis visādām receptēm internetā un pavārgrāmatās, pagremdējos bērnības atmiņās un pagatvoju šādi:
  Jēlas nieres pārgriež, skalo, mērcē, atkal skalo, skalo un skalo, mērcē, un tā gandrīz diennakti (to gan darīja mana mamma). Tad apvāra un ūdeni atkal nolej.
  Tad es nierītes sagriezu nelielos gabaliņos (ap kubiksentrimetru) un izmetu ārā visus tos, nu, ziniet, urīnvadus, kas izskatās kā baltas cīpsliņas. izmantoju tikai "tīro" daļu, laig īstenie nieru cienītāji par to varētu būt sašutuši.
  Sacepu sviestā sīpolu, tad apcepu nieru gabaliņus brūnus, pieliku apscepto sīpolu, uzlēju pavisam nedaudz ūdens un sāku sautēt. Tikmēr nomizoju tomātus, sakapāju (meli! es šoreiz paņēmu gatavos, mizotos, kapātos no bundžas, bet par to kaunos), uzlēju virsū, turpināju sautēt. Piegriezu arinētu gurķi (sīkos kubiciņos; labāk derētu skābēts) un kādas trīs šķēlītēs sagrieztas olīves (inspirācija par garšu saderību krievu soļankā). Sautēju tālāk, laiku pa laikam pielejot drusku ūdens, kad novārās. Ā, un mazliet pieliku čilli pipara, jo es vienkārši nevaru novaldīties, ja manas redzamibas lokā ir čilli.
  Pašās beigās pielēju nedaudz medium šerija, pagaidīju, līdz izvārās alkohols un - gatavs.
  Ir tieši tik daudz specifiskās nieru smaciņas, cik man patīk.
  
  Otrs alternatīvais variants būtu krējuma mērce, tad varētu lietot arī saceptu bekonu.
  
  Manā bērnībā gatavoja krējuma mērcē, bet dažreiz arī no gatavajiem konserviem, bija tādi - "nieres tomātos". Laikam lēti. Mēs dzīvojām diezgan trūcīgi, un mamma tis konservus mēdza izmantot, protams, uzlabojot mērci ar krējumu, sīpoliem etc. Man ļoti garšoja ar kartupeļu bieztputru.
  
  Ā, manā vēl bērnībā bija tāds ēdiens - šmorēta teļa gaļa ar nierīti. Nez, kas tas par teļa gabalu, kaut kāds sāns laikam, bet fakts, ka tirgūt tādus pārdeva ar visu nierīti (tagad neko tādu neredz). Nierīte, saprotams, peldēja taukos un bija tas iekārojamākais gabaliņš no visas šmores.
• 18 rakstapiebildīšu

• 14.6.09 19:06
• Poga atved Omai no Vīnes konfektes. Es atceros, ka arī atvedu Omai konfektes, no Anglijas, un iedodu, ar nedēļas nokavēšanos.
  Oma: Kas ir, vai tad jūs nezinat, ka es vispār neēdu konfketes?!
  Es: Bet tev vienmēr mājās ir konfektes!
  Oma: Tāpēc jau man ir, ka es neēdu!
• 3 rakstapiebildīšu