12. Novembris 2004

• 12.11.04 11:13
• Manis nav.
• 6 rakstapiebildīšu

• 12.11.04 12:53
• Man ir slimība - tātad es esmu.
• 6 rakstapiebildīšu

• 12.11.04 14:51
• Gribētos citēt kādu gabalu no Išiguro "Dienas atlikušās daļas" pēdējām lappusēm, bet nevar, nedrīkst,jo, pirmkārt, tie vārdi un tās domas ir tik vienkāršas, tik vienkāršas, ka, neizlasot visu grāmatu, tās nedarbotos, jūs tikai nobrīnītos vien, par ko es te, kāpēc... un vēl - nedrīkst sabojāt jums grāmatas lasīšanu, lai gan nav jau nekāds krimiķis, un nekāda tāda atrisinājuma nav beigās, tikai tā vienkāršā atziņa, fakta konstatācija, ja gribat. Un vispār. Visa šī grāmata ir tik vienkārša, jā, tāds vienkāršs stāsts, tieši tāds, kādu es ilgi gaidīju, kā man apnikuši tie paradoksi, samudrītās idejas, vārdu spēles, dziļi paslēptās jēgas un nozīmes. Vienkāršs stāsts. Vienkāršs. Es tīšām atkārtoju šo vārdu, nerūpējoties par stilu. Vienkārš stāsts par kādu dzīvi.
  Un ir tā, ka tagad negribas neko lasīt, lai iespaids nezustu, paņemu šo un to, neceļas rokas lapas šķirstīt. Acis bēg.
  Ai, un kur nu vēl rakstīt.
• 5 rakstapiebildīšu

• 12.11.04 15:39
• Es taču pazīstu arī naidu, nedomājiet.
• 2 rakstapiebildīšu

• 12.11.04 15:42
• Jūs esat kādreiz tā grēkojuši-nodomājuši: kaut viņš/viņa nomirtu?
  Tikai mirkli nodomājuši, bet tomēr.
  Vai to var izpirkt?
  Nevar taču, vai ne?
• 30 rakstapiebildīšu

• 12.11.04 15:45
• Nobijāties? Es esmu vēl ļaunāka.
• 0 rakstapiebildīšu

• 12.11.04 15:53
• Tas, ko es redzu pa logu, nevar būt īsts. Tādas nemēdz būt debesis. Un vēl tie divi mākonīši. It kā neko nezinātu par mani.
• 12 rakstapiebildīšu

• 12.11.04 16:08
• To divu rozā vietā tagad jau sen ir pelēki pēļi. Auskti un mitri. Un izskatās īsti.
• 0 rakstapiebildīšu

• 12.11.04 16:11
• Es esmu tas, kas paliek pāri.
• 1 rakstapiebildīšu

• 12.11.04 16:11
• Es esmu egoiste.
• 1 rakstapiebildīšu

• 12.11.04 16:12
• Es iešu labāk bērnam makaronus vārīt.
• 0 rakstapiebildīšu

• 12.11.04 16:17
• makaroni
• 0 rakstapiebildīšu

• 12.11.04 16:17
• Sūdīgi uzrakstītas vai attēlotas ciešanas nevienu neaizkustina. Tā ir.
• 6 rakstapiebildīšu

• 12.11.04 16:19
• Cits atkal labi māk iztaisīties, ka viņam sāp. Tā īsti literāri iztaisīties.
• 6 rakstapiebildīšu

• 12.11.04 16:20
• Tas ir talants, radīt par sevi traģiskas personības iespaidu. Pie tam: kautrīgi- traģiskas.
  Tas neattiecas te ne uz vienu konkrēti, nemeklējiet.
  Uz mani jau vismazāk, es esmu nekaunīgi melodramatiska.
• 0 rakstapiebildīšu

• 12.11.04 17:07
• Teorētiski vajadzētu būt diviem veidiem, kā nodzīvot "pēdējo dienu". Vai nu ar milzīgu prieku un baudu, tverot, to, kas vēl ir. Vai nu ar sērām par to, ka vairs nekā nebūs. Pirmais variants, protams, ir pareizākais, bet cik grūti izpildāms.
  "Pēdējo dienu" te nevajag saprast burtiski. Tā var būt arī "dienas atlikusī daļa".
• 13 rakstapiebildīšu

• 12.11.04 17:12
• Labi, kaut ko jautrāku. Prasīju Dakterim, vai varu šitāda slima iet ārā pastaigāties. Viņš atbildēja: ziniet, dzīves ilgumu tas noteikti neiespaidos.
• 4 rakstapiebildīšu