12. Augusts 2004

• 12.8.04 01:01
• Gulējām trijatā jūras krastā ar galvām kopā un vērāmies zvaigznēs. Es redzēju vismaz divdesmit. Debesīs vispār pilnīgs bardaks. Tikai Greizie Rati tā mierīgi stāv. Uz tiem neskaties, - saka Poga, - tie nekritīs.
  Vairums krītošo zvaigznīšu ir sīkas, bet gadās arī pa treknai un spožai, ar kārtīgu asti. Krīt tik ātri, ka grūti paspēt ko ievēlēties. Tomēr trīs lietas es ievēlos, un ne jau sev vienai. Vairāk man nevajag.
  Pa starpu nāca īsziņas, arī kā krītošas zvaigznes, juceklīgas un pretrunīgas. Es lēnām beidzu apvainoties uz sūtītāju.
• 7 rakstapiebildīšu

• 12.8.04 02:08
• Esmu muļķe, sen jau vajadzēja gulēt. Tā vietā iekritu savā pilnīgi bezjēdzīgajā... hobijā, teiksim tā. Proti, - šķirstīt internetā visādus pēdējās minūtes ceļojumu piedāvājumus. Labi zinot, ka nekur nebraukšu/nelidošu/nekuģošu. Un vispār, cik tad sen kā atgriezos. Bet vienalga - šķirstu. Pacietīgi gaidu, kamēr gausais lauku i-nets atvērs krāsainās lapas. Un domāju, - redz, jau parīt es varētu būt tur. Skatīties pa logu uz to ainavu. Gulēt tajā gultā. Uzkāpt tajā kalnā. Peldēt tajā jūrā. Iejukt tajā tirgū.
  It kā tas kaut ko atrisinātu.
  Bļin.
• 3 rakstapiebildīšu

• 12.8.04 02:14
• Spogulīt, spogulīt. Pasaki man arlabunakti.
• 0 rakstapiebildīšu

• 12.8.04 10:52
• Vakar:
  kad uzkrājas spriedze, man tas palīdz: izprovocēt kādu kašķi un izlādēt statisko elektrību. Pēc tam svarīgi ātri salabt. Tieši tā vakar arī darīju, pēc tam laimīgi aizmigu un gulēju ļoti cieši.
  
  (Ir labi, ja otrs to saprot un nedzirksteļo daudz pretim, tikai drusku, ar mēru, lai nav garlaicīgi, paldies Tev)
  
  Bet varbūt tas dēļ tām zvaigznēm.
  
  Un par citu tēmu:
  rīti ir labi līdz tam brīdim, kamēr vēl liekas, ka nav par vēlu.
• 3 rakstapiebildīšu

• 12.8.04 19:16
• Vai man' dieniņ, pagalam tu jau esi!
• 5 rakstapiebildīšu

• 12.8.04 22:50
• Biju nobraukusi pie kaimiņa, šis man ietūcija grāmatu iz ezotērikas, kuras autors gan pirmajā lappusē atrunājas, ka esot nopietns zinātnieks un pētnieks, kam ar ezotēriku itin nekāda sakara. Nu, grāmata par to, no kā mēs esot cēlušies. Himalaju zinātniskās ekspedīcijas sensacionālie rezultāti.
  Šausmas.
  Viņam pašlaik ļoti svarīgi ir ticēt, ka miruša cilvēka dvēsele, ja tā ir stipra, var iemiesoties pat pieaugušā cilvēkā, kura dvēsele izrādās vājāka.
  Nu labi. Bet man kāpēc tas jālasa???? Es tādām grāmatām šķaudu virsū.
  
  Tomēr smieklīgākais ir tas, ka es lasīšu ar. Vismaz drusciņu.
• 19 rakstapiebildīšu

• 12.8.04 23:25
• Es tā gaidu rītvakaru, tā gaidu, ka nevaru.
• 15 rakstapiebildīšu