11. Augusts 2004

• 11.8.04 11:27
• Man vajadzētu tikai atskaitīties, pierakstīt sev pašai, lai neaizmirstu, jūs nelasiet, nebūs interesanti.
  Vakar rīkojām dārza svētkus 9 bērniem, 6 no bērnu nama, viens manējais, divi jau tādi pusaudži (divpadsmit gadi - tas ir pusaudzis?). Ā, un Buča kungs visam pa vidu. Tad vēl pieagušie: es un Poga, lielā aukle, viena belerīna ar bokseri, viens skumjš vīrietis, divi suņi, viena piedzērusies skuķe.
  Izrotājām pagalmu ne pajokam, vītušu rožu klēpis uz galda, vītnes visriņķim un visapkārt, balti dzeltenas.
  Galdā bija viss, kas bērniem garšo un ir neveselīgs.
  
  Skuķe tāda kā stiebrs, gara un tieva, melnās brillēs, gandrīz simpātiska, grīļojās pagalma vidū. Pēc tam izbaroja visas cepamās desas suņiem, pēc tam mēģināja uzcelt sev uz pleciem Buča kungu, tas viņai izdevās, un tūliņ pēc tam viņa sāka lēni krist atpakaļ.Poga pielēca kā tīģeris un norāva Buča kungu šai no pleciem, pašu ar noturēja aiz rokas, tad piesteidzās lielā aukle un sāka ar savām milzu dūrēm dauzīt skuķi pa krūtīm:
  - ak tu dulla tāda, pate kājās neturas, ņems mazu bērnu, ak tu lielā gove, ak tu dulla tāda!!!
  Atrāvām prom lielo aukli, iegāja lielā aukle mājā iedzert sirdsdrapes, tostarp grīļīgā jaunava mēģināja pacelt aiz ausīm skumjā vīrieša suni, skumjais vīrietis sagūstīja jaunuvi un aizveda uz savām mājām, pats neatgriezās vairs, nu jā.
  
  Bet tad nu tālāk jautri bija, bērnu priekšnesumi un teātris, un vakara karaļa un karalienes vēlēšanas, un salūts.
  
  Kad paklausās, ko tie bērni runā, kā spriež, un kad redz šito prieku, un tās viltīgās acis, kad dzird to ļembastu, nē, nu ilgi jau to nevar, bet no viena tāda vakara gan milzīgs prieks rodas un enerģija.
  
  Bet šodien gan man atkal jāpastrādā drusku.
• 5 rakstapiebildīšu

• 11.8.04 11:48
• Rakstot par bērnu svētkiem es nemanot apēdu divus gabalus tortes "Cielaviņa", svētku pārpalikumi, nu kāpēc man tā vajadzēja?
• 16 rakstapiebildīšu

• 11.8.04 21:15
• Pastāvot sabiedriska vienošanās par to, kā saprast, piemēram, vārdus galds, gurķis, mīlestība.
  Ar gurķi tā lieta ir vienkārša.
  
  Un vēl, es tagad esmu pavisam cits cilvēks. Stāvu stingri uz zemes, drukna, melniem matiem un melnām, biezām uzacīm, un nikni skatos.
  
  Jā, laikam es esmu tā akmenscietā rupjmaize no bleķa bundžas, ko minēja aptieka. Badacietējiem. Ko dara badacietēji, kad apmierina izsalkumu? Izguļas un sāk skatīties pēc kūkām.
  
  joks, joks, ha ha ha
• 5 rakstapiebildīšu

• 11.8.04 22:21
• Man ir dažas vēlēšanās, ko šovakar pateikt krītošajām zvaigznēm.
• 4 rakstapiebildīšu

• 11.8.04 22:22
• Bet ir diezgan apmācies.
• 4 rakstapiebildīšu