31. Marts 2003

• 31.3.03 00:29
• Mans 9-gadīgais puika (viņš ir tik bērnišķīgs, kaut briesmīgs blēņdaris, - es nezinu, vai visi puikas viņa vecumā tādi ir) šodien pēc vannas dziedāja: Es esmu vislaimīgākais puisītis, un tāds es palikšu!
  Bet gultā viņam uznāca "sliktās domas", "bailes no savas nākotnes".
  Es apgūlos viņam blakus un stāstīju par to, ka tādas bailes uznāk visiem, un vienīgais veids, kā tikt ar to galā, ir ticēt, ka tev ir savs sargeņģelītis. Un, ka es viņu mīlu vairāk par visu pasaulē. Un ka viņš ir un vienmēr paliks vismīļākais puisītis, visdārgākais puisītis, visbaltākais puisītis savai mammai. Un ka tas ir vissvarīgākais, lai katram cilvēkam ir kāds, kurš viņu mīl. Un es viņam esmu. Un, kad viņš izaugs, viņš būs mans draugs. Un tad viņš teica: "Nē, kad es izaugšu, es arī būšu tavs puisītis, citādi padomās, ka esmu tikai parasts draugs. "Labi, tad tu būsi mans neparastais draugs", - es viņu mierināju.
  "Un tu vienmēr man visu vari stāstīt, lai kas tas nebūtu"
  "Labi, es to iegaumēšu", viņš teica.
  Un palēnām, ļoti palēnām, viņš aizmiga.
  Pirms tam viņš atbrīvoja savu roku no manas.
  "Vai drīkst, es izņemšu savu rociņu?", viņš jautāja. "Ir karsti... es ceru, ka tu saproti..."
  
  Mammām nedrīkst būt bailes no nākotnes.
  Un tieši mammām tās ir - visvairāk.
  Un visgrūtākais ir šīs bailes noslēpt.
  
  Vēl atcerējos - es bērnībā bieži redzēju briesmīgus spaņus. Bet visvisvisvisļaunākie no šiem ļaunajiem sapņiem bija tie, kuros redzēju arī savus vecākus nobijušos....
• 24 rakstapiebildīšu

• 31.3.03 10:26
• Starp citu: viens interesants jautājums? Kas tagad notiks ar tām tonnām stilīgi militāriskā jauniešu apģērba, kas saražots? Cik pamanīju Barcelonā - janiešu pērk kā pirkuši. Bet it kā tak nevajadzētu būt pārāk populāri, ja tu esi, tipa, par mieru?:DD A neko.
• 7 rakstapiebildīšu

• 31.3.03 23:35
• Gulēt. Lasīt? Nē, gulēt.
• 3 rakstapiebildīšu

• 31.3.03 23:38
• Ja es spētu iznākt no spoguļa,
  mēs būtu divas - kā Oļa un Aļo.
  Mēs draudzētos un mēs mīlētos,
  un kopā dzertu sarkanu gruzīnu vīnu.
  Mēs runātos līdz vēlai naktij,
  līdz neredzētu viena otru cigarešu dūmu mākonī.
  Mums nebūtu noslēpumu,
  nekādu,
  un visu, ko viena nezinātu par sevi,
  zinātu otra.
• 6 rakstapiebildīšu