- 16.2.03 22:46
-
Hmmm... Ja nu Tu tā redzi to vecenīti... Man jau labāk būtu paticis domāt, ka viņa raugās pasaulē ar dzīves pieredzes radītu rāmu viedumu. Bet ej nu sazini:)
Par konkrēto gadījumu - tur nav nekā tāda, kas man liegtu pārtraukt saraksti, -nedz neskaidru cerību, nedz pieklājības, - ja nu vienīgi ieradums un interese par to, kas ar cilvēkiem notiek. Jo nebeidzu par to brīnīies, lai arī gadu man nav mazums aiz (vai uz:) muguras. No kā arī vari izdarīt secinājumu, ka nemācos es psihplogos. Un varu piebilst - arī nekad neesmu mācījusies. Par psiholgiem - man ārkārtīgi nepatīk vispārināt vērojumus, bet tā sagadījies, ka vairums no manis satiktajiem aiz grāmatu gudrībām cilvēku neredz.
Bet depresijas man tiešām nav. Šobrīd. Un tad nu es brīžiem jūtos tā, ka varētu augstpŗātīgi mācīt citus, kā no šīs kaites tikt vaļā. Bet, par laimi, savaldos, jo apzinos, ka īstenībā jau tas ir pārejošs stāvoklis, - dzīve bez depresijas:)