- Re: maya
- 29.3.03 23:56
-
Par zvirbuli parkā
es gribētu strādāt
vai arī par soliņu
zaļu kaut kad tad
nu jūs jau zināt –
vislabāk saules lēktā
sajust uz ādas rasas
aukstumu kluso,
bet pusdienas laikā
meiteņu stilbu
(saulē un skatienos
nosarkušo)
pieskārienus siltos
varbūt kāds no jums ir
redzējis sludinājumu -
meklē deju grīdu
es pieteiktos, lai gan zinu
ka darbs tad beigtos pret rītu
es aiztaisītu acis un justu
kā cilvēki lido
kā atļauj sev būt
kā nemelo
kā viens otru mīļo
un vēl es varētu strādāt
par gliemezi vai precīzāk
par tā māju - gulēt ūdens
krastā un zināt visu par
dzīvību un zivju nārstu
un arī par to kā gliemeži mirst
man būtu savs stāsts
par to kā viņu nāvei
ir perlamutra zārks
un reizēm tā vāku
kāds ieliek sev kabatā
aiznes, pieskaras nejauši un
par aizgājušo nebēdā
maya
PS Un ko lai dara cilvēks, kuram vārdi izsprāgst vispār bez domāšanas. Un ir tikai sajūtas un nav laika formulēt tā lai citi saprot un lai ir labi, jo nav jau saprotams, kas vispār ir labi.
Nē nu nojausmas jau ir, bet tas jau neattiecas uz vārdiem, kuri vienkārši jāpasaka. Ai, nu gan sapinos. :)Bet kaut kā satraucos un tad vienmēr sanāk kaut kā tā..nesaprotami. :)