* * *

24.10.03 01:43
Un tas viesnīcas numuriņš Parīzē bija mazs kā rieksta čaumala, tik vien vietas, lai skapim durvis varētu atvērt, tik vien vietas, lai gultā varētu iekāpt. Un tomēr elegants. Vieglas, tumšas mēbeles, laba fotogrāfija pie sienas, un žilbinoši baltu drēbi pārvilkts krēsls pie rakstāmgalda. Beigās es sapratu baļtās drēbes noslēpumu: to krēslu vietas trūkuma dēļ nebija iespējams atvilkt no galda tik tālu, lai varētu apsēsties.