- 17.10.03 08:47
-
Tūliņ es došos uz kādu vietu, kurp doties man (nevienam, droši vien, izņemot tos, kuri tur strādā) doties negribas. Tā ir tāda vieta, kur katrs jūtas vainīgs, pirms vispār vēl pārkāpis nama slieksni. Pat būdams pilnīgi un galīgi nevainīgs.
Un pie tam man nāk miegs, neizturami, neciešami, nepārvarami. Pēc laukiem tā arī neesmu izgulējusies nevienu nakti.
Un mājas barometrs, kurš rāda psiholoģisko attiecību spiedienu, ir nokrities tik zemu, ka sola vismaz viesuļvētru.
Bet es ceru no tā viesuļvētras izvairīties, jo jau rīt lidoju uz Parīzi. Ar lidmašīnu, nevis ar visu namiņu, kā Ella no Kanzasas.
Fig vam, gospoda.
Ņedamsja!