* * *

16.10.03 01:33
Uzrakstīju kādu vēstuli, nosūtīju, pēc tam, protams, nožēloju, bet atpakaļ jau nedabūsi, uzrakstīju otru vēstuli, kurā mēģināju paskaidrot pirmo, bet tad pasts pēkšņi vairs negāja, un nav pat skaidrs, vai tā ir likteņa ironija, kas neļāva man kļūdu mēģināt labot, vai arī labvēlība, kas neļāva ar otru vēstuli vēl dziļāk purvā iebraukt.
Atliek tikai secināt - kā ir, tā ir labi. Tāda es esmu.