* * *

13.10.03 10:42
Kādreiz bija standarta, - tāda ļoti nabadzīga zvejnieku būdiņa. Ļoti sliktā stāvoklī. Kādas nu viņas te ir. Tad domājām apšūt ar dēļiem, jo bija stipri izčākstējusi (viņa jau arī bija dēļu, jo guljbalkju te praktiski nav), - apšuvām. Tad bija laiks iekšu remontēt, - iekšā nekas saglabājies nebija, mēbeļkartona grīdas, reģipša griesti, saimnieks bij gribējis, lai ir viss kā pilsētā, - noplēsa visu to draņķību nost, izrādās apakšā sijas degušas, knapi turas, pamatu praktiski nav, dēļi guļ uz zemes. Un tad nu nācās pamatīgi pārbūvēt, bet otrais stāvs ir jumtā, vienkārši pacēla augstāku jumtu, un nu tur ir viena liela telpa, bez jumta logiem, tikai vienā galā parasts logs, otrā divviru stiklotas durvis uz lodžiju. Un platību palielināja, piebūvējot galā verandu un virs verandas ir tāds kā balkons (lodžija patiesībā, jo jumts iet pāri), bet viss korpuss un jumts ir vienlaidus, jumts ar lāčpakaļu, kas gan vairāk raksturīgs Vidzemei, bet arī te sastopams, nekas nav sačakarēts - māja labi "guļ" savā vietā zem ozola. Bet nekā arī nav no etnogrāfijas. Dēļu grīdas, krāsotas sienas, griesti koka. Neizskatās liela. Un nav arī.
:) Tā apmēram.