* * *

25.9.03 11:15
Jā, vai drīkst nesmieties?

Lepnība (augstprātība) - to es jau pieminēju savā postā. Es esmu diezgan paškritiska.

Es nevienā vietā ņeesmu runājusi par to, ka gribētu redzēt filmā morāli. Tomēr šie skati lielajā zālē paši par sevi bija traģiski. Morāle - nemorāle, kāda starpība. 1000 nelaimīgu cilvēku.

Tu neesi tik unikāls - es arī raudu, skatoties "Likteņa ironiju" un "Panorāmu", smejos baznīcā un zagsā.

Man nekad nav kauns raudāt, un nav kauns smieties.

Es savā postā apšaubīju pati sevi un nesludināju nekādu morāles principu, nedz arī galīgu filmas vērtējumu.

Es šaubos.

Vai man ir tiesības šaubīties un cerēt, ka par to man neuzbruks, apvaonojot neētiskumā?:)

Un par pēdējo rindkopu. Es to "politkorektumu" attiecībā pret Dievu pieminēju tikai iztēlojoties (atkal jau) sevi ticīgu cilvēku vioetā, kuri skatījās filmu.
Es vispār esmu polit-ne-korekta. Attiecībā pret visu. Bet (kā man liekas, kā es gribu cerēt) esmu smalkjūtīga diezgan. Un negribu jaukt šīs divas lietas.