* * *

Filma, patiešām ir laba!
25.9.03 10:28
Bet visi tie ētiski/neētiski, komiski/traģiski, drīkst/nedrīkst, autors/skatītājs, autors/varonis u.t.t. rodas no pierastā skatījuma uz dzīvi caur mēs/viņi prizmu.
Ir tik vienkārši sākt šo filmu analizēt no tik padevīgi lunkanā un daudzvārdīgā normālais/savādākais tēmas aspekta. Un teikt - lūk VIŅI, viņi jau nesaprot, ko dara, viņi jau ir tērēti savā naivajā Dieva un laimes apziņā, patiesībā jau viņi ir traki un kā tādi - būtu jāžēlo un jāuzskata par neaizskaramiem...

Bet, manuprāt, tā nav filma par VIŅIEM, par citādajiem, savādakajiem un nenormālajiem...es viņu skatījos kā fimu par MUMS visiem..nešķirojot un nenodalot, filmu par
1) ticību da jebkam - dievam, nelaimei, mākslai, literatūrai, cilvēkiem, labajam, sliktajam u.t.t.
2) dzīvi ar pārliecību atkal dajebka - savai taisnībai, savai varēšanai, savam spēkam un savam nespēkam..
3) cilvēcību da jebkādu - par draudzību un spēju palīdzēt cilvēkiem vienlaga kā - ar naudu, vārdu, vai vienkārši paņemot aiz rokas vai pieskaroties...
Un tā varētu turpināt - par drosmi, par mīlestību, par nabadžibu, par veiksmi.....

Un ļoti labi, ka Poškus neko nekam nepretstatīja, jo man jau liekas, ka nav ko pretstatīt, ja nu vienīgi mūs pašus mums pašiem.