* * *

plāns
24.9.03 16:17
Man jāiztur vēl 30 minūtes. Tas es parakstīšu līgumu ar frančiem. Es smaidīšu. Es ceru, ka kopā ar rokas spiedieniem un labas sadarbības vēlējumiem tas neaizņems vairāk par desmit minūtēm.

Pēc tam es tualetē drusku paraudāšu. Drusku vai drusku vairāk, vēl īsti nezinu.
Tā pat vien, par visu.

Pēc tam es iedzeršu vienu xanax.

Pēc tam es iešu mājās, nomazgāšu seju un uzlikšu kādu brīnummasku, kas sabaros manu veco ādu ar enzīmiem vai ar ko nu viņas tur baro. Un nolakošu sarkanus nagus. Droši vien kizskatīsies slikti, līdz šim es vienmēr esmu lakojusi melnus.

Pēc tam iešu uz Poškus filmu. Man riebsies, ka es pazīstu katru otro cilvēku zālē. Es visu laiku māšu ar galvu sveicienus. Ja kāds ar mani runās, es arī māšu ar galvu, bet neko nedzirdēšu. Toties smaidīšu, un pat skaļi smiešos tajās vietās, kad dzirdēšu smejamies citus.

Man negribēsies, lai man ir viedoklis par filmu, ar ko apmainīties. Man kritīs uz nerviem pats Poškus, pat ja filma būs laba.

Man negribēsies tur palikt.
Man negribēsies iet mājās.

Un ja tas viss ir tā - tad nafig man vispār iet uz to Poškus?