* * *

8.4.10 16:50
Atpūsties? Pavingrot, ja? pastaigāties da kilogramus zaudēt, ko?
Kad man tādas blēņas ienāk galvā, es jemu rukzaķi, makšķeri, pasaku savējiem, ka pāris dienas mājās nebūšu un izgaistu.
Vienkārši kartē apskatos kādu 25-30 km garu man nepazīstamas upes posmu, Tīklā palasu atsauksmes, pa cēneri pajemu paiku (nu tur, maizes klaips, sāls šķipsna, sīpols, čiploks da kaltēti pipari, pāris sausās putras un pusstops avārijas gadījumam), salieku rukzaķī visu, kas nepieciešams nakšņošanai zem eglītes un braucu - pofig, kur. Fočiks līdzi, nazis, striķis, plēve, katliņš, otra drēbju kārta - un lai visi iet [censored], es tagad esmu bomzis - mežonis.
Ekstrēmi? Nu... dažreiz. Ja patrāpās pa ceļam malumednieki vai izmukuši vaņģinieki. A kas man, man nekā ne no viena nevajag un ko nost(i) ņemt(i) ar' nav lāgā ko - copene veca, rukzaķis lēts, fočiks noskrambāts, ne pulkstenis, ne mobilais nav līdzi... ;))
Pēc tādas vazāšanās, atgriezies pilsētā, jūtos kā kad būtu sanatorijā dzīvojis. :D