* * *

14.2.10 19:46
Mīļā mammiņa!
Nupat Jurītis un es saņēmam no Jums kartinas ar skaistiem skatiem. Bet kura tas caurums atrodas, kur to pīli izlaiž upē, to gan mēs nevaram saredzēt. Tu, mammiņa, mūs nosauc par sliņķiem, bet taču mēs Tev visi vēstules aizrakstījam. Agrak nerakstījam tamdēļ ka papiņš papriekš gribēja svētdien 25.VII Jūs apciemot, un tad Jums papiņš par visu būtu pastāstījis.Rīt laikam papiņš ar onkuli Bernhardu un Andrēju Jūs apciemos uz vairākām dienām. Mēs citi gan ar labprāt brauktu līdzi, bet mūs jau neņem. Pie mums tagad katru dienu līst lietus un no peldēšanās nekas neiznāk! Mēs visi esam veseli un skraidam pa āru. Šodien viens krievs nokrita no stalažām, bet par laimi nav sasities. Kad Jūs brauksiet mājās? Pasaki lūdzu to papiņam, lai mēs varētu iet Jums pretim uz staciju. Andrējs vakar no Tevis saņēma kartiņu.
Ar mīļiem sveicieniem no mums visiem
Renate. Andrejs. Juritis. Jānis. L. Beck.

1926.gada 29.jūlijs, manas tēva māsas Renātes vēstule mammai. Andrejs bija mans tēvs, vecākais dēls. Interesanti, kā Renāte visu laiku jauc uzrunu "Jūs" un "Tu".