* * *

10.12.09 13:33
mana māte galīgi nav ideāla, bet man tik un tā gribētos teikt, ka viņa vislabākā. man pret viņu ir ļoti maigas jūtas, un gadiem ejot, tās tikai stiprinās. es pat nevarētu teikt, ka mums ir baigi tuvās attiecības, taču tas maigums ir lielāks par visiem pāridarījumiem, pārpratumiem un atšķirīgajiem uzskatiem. bet, iespējams, tas ir tāpēc, ka viņa vienmēr mani ir ļoti mīlējusi, lai arī ne vienmēr to adekvāti parādījusi - galu galā mīlestība uzvar.

nu es vienkārši domāju, varbūt tās meitenes un sievietes, kas jūt pret savām mātēm nejaukas jūtas, varbūt tās patiesībā nav bijušas mīlētas. grūti jau saprast un piedot, ja ģimenē tas nav iemācīts, ja tā mīlestība pirmāmkārtām nav plūdusi no mātes. ir jau gan tomēr daudz sieviešu, kas savus bērnus nekad nav īpaši mīlējušas vai pat klusībā ienīdušas - par nenokārto privāto dzīvi, par sāpīgām dzemdībām, par apraktām iespējām, par zaudēto skaistumu.