* * *

17.3.03 18:06
Kādēļ jāraksta pašam,- vienmēr taču kāds visu jau ir pateicis labāk par tevi.

Iepazīt
var, skatoties uz cilvēka labo pusi.
Saprast viņu
var, skatoties uz kreiso pusi.
Manā labajā un kreisajā pusē
nav pretrunu,
bet-
ir dažādības.
Labajā-
mūžīgs nomods, kristali, brīvība.
Kreisajā--
mudžeklis, daudz putekļu,
muļķības, kas pašu
novājina.

Monta Kroma

Nemaz nerunājot par dzejoļa jēgu... bet kādi vārdi! mūžīgs nomods... kristali... brīvība...
Izvēlies nu tādus. Katrs no citas jēgkopas, bet kas par spēcīgu, skaidru un negaidītu tēlu šo vārdu salikumā!
Un milzīga nozīme ir pat tam, ka vārds kristali ir rakstīts bez garumzīmes uz "i". Būtu tā garumzīme - un vīzija izplūstu, kļūtu amorfa, zaudētu intelektuālo asumu.

Nenoliedzami, ka šeit manis lietotais šrifts neder šim dzejolim. Bet tur nu es neko nevaru izdarīt, jo esmu lāme.