* * *

16.1.09 09:59
Par būtisko es rakstīt vienkārši nespēju, tādēļ par nebūtisko.
Nopirku Stokmanī bezdievīgi dārgu šampūnu un kondicionieri, lai mani mati kļūtu tik biezi un apjomīgi kā superstāram (tā arī tas izstrādājums saucas - superstārs). Vispirms jau, pirmo reizi lietojot, mani pārņēma visai pamatotas aizdomas, ka kondicioniera tubiņa ir pustukša. Nu, kas tur ko neiespiest mazā trauciņā no atras tubiņas? Arī jaunas, skaistas, slikti atalgotās pārdevējas grib būt superstāri, ne tikai pārtikušas, padzīvojušas sievietes, kuras var atļauties šo produktu.
Bet ar to vēl par maz - no superstāra dabūju uz sejas sarkanus, alerģiskus pleķus. Nekas cits nevar būt par iemeslu, jo pamodos gluži normāla un nekādu citu kosmētiku vēl nebiju lietojusi.

Un vēl - skumji apzināties, bet man ir iedzimušas visas manas mammas kaites, tikai mani tās piemkelējušas gadus 20 agrāk. Toties man nav iedzimusi mammas izturība, pašcieņa, sīkstums un stāja.

Un tomēr vēl arī: ir jātiek vaļā no Daudzes, Veldres, Šlesera, Slaktera un tā tālāk, un tā tālāk. Tas ir mans viedoklis, drīzāk piekrītu izlīguma valdības veidošanai, nekā Saeimas atlaišanai. Tomēr tas laikam ir utopiski, jo patreizējā Saeima vai nu vienkārši neveidos šādu izlīguma valdību, vai arī izveidos labu labo, no tiem pašiem vēžiem.
Māc absolūtas bezizejas sajūta.

Visiem iesaku izlasīt Paula Raudsepa interviju Dienā ar Starptautiskā Valūtas fonda pārstāvi Baltijā un Polijā Kristofu Rozenbergu. No tās vismaz kaut ko var saprast, nekur vēl nav bijis tik detalizēta skaidrojuma (pamatojuma) aizdevuma vēsturei un piešķiršanas noteikumiem. Tiesa, viņa pēdējā rindkopā paustais optimisms mani nepārliecina, es vairs neticu nekādam "latvijas" potenciālam.