* * *

4.12.08 22:28
Ļoti sen neesmu rakstījusi par pupucīšiem. Abi dzīvi. Viens tikko atkal nometa čaulu, pārsteidzām viņu tādu gaiši bēšīgu un uzreiz vienā rāvienā kādus 4mm lielāku par savu brāli. Tomēr pārsteidzoši, cik lēni viņi aug. Ja jūlijā bija prāvas blakts izmērā, tad tagad tikai kādi nieka 2 cm.
Bet citādi nekas - šķiet stipri un ņipri, vairs nav katru dienu jācilā miza un jāpēta, vai ir pie dzīvības. Šie izdzīvos, kamēr vien vēl viņiem būrī būs kaut drupča. Un, ja nebūs drupača, pārtiks no priedes skaidas. Vismaz tas šai dzīvē ir tā puslīdz droši.
(Man viņi vēl arvien ir mīļi, radinu pie rokām)