* * *

Re: vērts
21.10.08 22:26
ja par salām - visas trīs pilnīgi dažādas (jo dažādos laikmetos no zemūdens izlīdušas) - capri tāda turīgo tūristu dolcevita, kur aperitīva stundā piedien kā vecos romānos (t.i., visnotaļ feikoti, vakardienīgi) košās drānās tērptiem iziet piazettā un iedzert kādu plāni rūgto. taču skaistums neaprakstāms, gan krupa iela, gan villa jovis, gan san michele. no capri uz anacapri ir vērts uzkāpt kājām pa veco, diezgan labi maskēto kāpņu ceļu. ļoti labi skati paveras + neviena cilvēka, jo neviens jau nav dumjš kāpt kājām, ja var uzbraukt ar autobusu (un neko neredzēt). tiesa, vismaz apmierinoša fiziskā kondīcija nepieciešama. te var arīdzan, ja piemēroti apavi, kājām nokāpt no monte del sole (šķiet, tā to sauca) lejā uz capri vai marina piccola pa kalnu takām, kas arī šur tur nopērkamās kartēs tā aptuveni iezīmētas.
ischia ir lielāka, autentiskāka, vietējiem iedzīvotājiem labvēlīgāka (lētāka) ar vienreizēju dabas pasauli, jaunākā no visām, tādēļ te sastopami termiskie avoti, kurus uzurpējušas dažādu kalibru termas un spa iestādījumi. (mans favorīts no visām trim).
Procidai nepiemīt ne capri ainavas ne ischias dabas bagātības. toties miesti tiek regulāri izmantoti pirmskara sižetu filmēšanai dažādās filmās (il postino, talantīgais misters riplijs u.c.). izstaigājama kājām, bet tas draud ar smagu izplūdes gāžu intoksikāciju - pa salu pārvietojas smirdīgākie auto un moto, ko šajā valstī esmu redzējis. turklāt celiņi ir šauri, bet vietējie iemanījušies pa tiem braukt diezgan asi, līdz ar to idilles mijas ar vēlmi spļaudīties un kliegt rupjības. bet ja šajās salās paši noīrē kādu motorino, tad viss skatam paveras pavisam citādi.
vēl zonas klasika ir sorrento (te mēs parasti nakšņojam, ja sanāk doties tajā virzienā. pamatā vakariņu dēļ - esam iecienījuši emīlijas tratoriju zvejnieku ostā, kur mammucis ņemas pa ķēķi, bērni iznēsā ēdienus, bet padre pieņem pasūtījumus un izraksta rēķinus. apkārtne atgādina kādas ventspils rajona tautas teātra dekorācijas, ar to atšķirību, ka te laivas ir īsti un tīkli ož pēc jūras. cenas ar katru gadu kāpj, bet tāpat paliek iepakaļ visām pārējām, toties performanci vēl autentiskāku pat iedomāties ir grūti. vienīgi pavēss tagad jau te šajā pusē. pēc saules norietēšanas nokāpj zem 20.
pēc sorento, ja ir kāds privāts braucamais vērts doties pavizināties pa amalfi krastu (costiere amalfitana) - ainavas un miesti ir vieni labākajiem visā itālijā.
vispār, neapoles puse ir smalka štelle, viegli ieberzties, bet iespējams arī gūt vienreizējus iespaidus. neapoles mākslas muzeji ir vieni no spēcīgākajiem visā itālijā, baznīcas ir pieejamākas un iespaidīgākas nekā romā, pielsētas iespaidus nespēs pārsist pilnīgi nekas tūkstošu km rādiusā. šī ir vienīgā vieta visā itālijā, kur ir ne tikai pieļaujams bet pat obligāts pienākums nogaršot vismaz vienu pizzu, lai saprastu no kā ceļas visas tās dažādās pasaulē pieejamās variācijas. ja pārvietošanās nodomāta ar privāto auto, tad ne mazāk obligāta ir došanās ~DA virzienā pa nelieliem celiņiem un no skata nepievilcīgos paviljonos (par gruntīgām būvēm tos saukt lielākoties nevar) par sīknaudu ēst mozzarella di buffala campana d.o.p. (ieteicams tādu laikus ieplānotu vieglu pusdienu formātā).
te gan pastāv risks vairs nespēt pat paskatīties uz tiem siera produktu izstrādājumiem, ko tēvzemē un citās zemēs tirgo zem šī nosaukuma.

ja interesē sīkāk, varu c.a. iezīmēr ar googlemapiem punktiņus neapoles vecpilsētā, kur ir labas pizzerias, kā arī pameklēt internetā caseificcius, kur žņaudz mozzarellas.