- 27.4.08 22:40
-
Bilžu atvilknēm pieķēros. Vajadzētu nopirkt papīra griezēju un 80% sagriezt. Ne tāpēc, ka man tur kaut kas nepatiktu, bet tāpēc, ka daudzas gandrīz vienādas, daudzas vienkārši liekas un nevajadzīgas, bet izmest ārā ar visiem cilvēkiem neļauj kaut kāda māņticība vai ētika, vai velns viņu zina, kas. Iztēlojies, mētāsies kaut kur, piemēram, tava portreja Getliņos, un kaijas kakās virsū. Nepatīkami.
Sāku pārdomāt arī savus fotografēšanas principus. Pēdējā laikā bildēju tikai vietas un pilnīgi svešus cilvēkus, kuri pieder tai vietai. Bet tagad skatos - nu, labi, ir man kaut kādas arī 10 un 20 gadus vecas vietas sabildētas, un pat ļoti skaistas, bet līdz mākslai jau nepavelk. Nekad arī neesmu mēģinājusi būt profesionāla. Un, ja nav vismaz kāds pazīstams cilvēks bildē kā stafāžs, tad pati vairs nesaprotu, kas tā par vietu un kāpēc. Jāsāk būs bildēt ar cilvēkiem. Atmiņas mērogam. Tā, kā mēdz sērkociņkastīti nofotogrāfēt blakus sēnei, lai saprastu izmēru, tā arī jābildē cilvēks, lai atcerētos, ko vispār un kad šajā vietā esi meklējis.