- 27.4.08 14:07
-
Pieķēros sakārtot dažas sen neaiztiktas atvilknes. Simtiem apsveikumu kartiņu, tepat no Latvijas un no ārzemēm. Metu ārā visas, kurās nav vairāk par tukšu apsveikumu. Vien tad saglabāju, ja tieši ar šo kartiņu sastās kāda ipaša atmiņa vai tā iegūlusi prātā no bērnības kā īsts brīnums no tās pasaules aiz mūriem.
Bet vēstules.
Protams, tagad mēs rakstām daudz vairāk vēstuļu. Daudz, daudz vairāk. Bet, kur viņas ir, tās vēstules? Visādos autlukos, uz svešiem serveriem, nu labi, cietajos diskos. Un? Viss tas var izzust vienā mirklī. Pat nerunājot par to, ka reti jau kāds saņemas uz tādu darbu, kā vēstuļu un visādu, es atvainojos, sūdu sašķirošanas. Un bekapošanas, piemēram. Uzkrāšanas. Vai izdrukšanas. Un nekādi mazbērni nevarēs, kā es šodien, piesēst uz krēsla malas, atlocīt gandrīz sadilošo papīra kvadrātiņu un, ar pūlēm salasot svešo rokrakstu....