* * *

26.4.08 22:19
Oi, tās tik ir atmiņas! Gluži nejauši uzpeldēja.

Vistas senos laikos pārdeva neķidātas, tas ir - ar visām iekšām. Tad mamma mājās uzšķērda un iekšas sadalīja. Akniņu uzmanīgi izgrieza. Galvenais - jāuzmnās, lai žults neizplūst. Kuņģīti pārgrieza un iztīrīja. Iekšā parasti bija tāda kā mitra grants. Vēl dažām vistām vēderā bija pilns ar oliņām. Tādi kā oliņu ķekari, bez čaumalas, protams. Tikai dzeltenas bumbiņas, kā vīnogas, lielākas un mazākas. Tās gan ārā nemeta, lika vārīties vienā katlā ar vistu, kopā ar akniņu, sirsniņu un kuņģīti.
Un bērns dabūja akniņu, sirsniņu, kuņģīti un oliņas kā īpašu gardumu vēl pirms pusdienām.
Viss labākais bērnam.
No tā laika man arī garšo visādas ķidas, bet to, ka vistām ir asinsvadi (spārnos), to pamanīju tikai šodien.