I hurt myself today
To see if I still feel
Tā man sanāca tikko dušā. Ne speciāli. Es vienkārši esmu ļoti neveikla.
Šodiena bija visai lieliska. Kārtīgi izgulējāmies, paēdām brokastis (6dien gan bija labākas - auzu putra, bet maizītēm arī nav ne vainas), palasīju. Man tiešām ļoti patīk Amerikāņu traģēdija, ir aizraujošas un intriģējošas vietas. Pagaidām nekas nav bijis neinteresants, lai arī sižets ir visai monotons brīžiem. Tad devāmies mini ekspotīcijā pa apkārtni. Gājām pa ceļiem, kur vēl nebijām gājuši. Šis tas interesants bija, bet kopumā šodienas rajons bija visai nolaists. Tad iegriezāmies veikalos pēc pārtikas un uztaisījām jaukas vakariņas, lai gan pelmeņu (tie nebija īsti pelmeņi. Mēs plānojam kaut kad aiziet uz poļu veikalu pēc īstiem) pildījums ļoti lipa pie mutes augšas. Piemirsu pieminēt, ka ejot cauri parastajam parkam, satikām latviešu ģimeni - vīrs, sieva (kā nopratām) un divi bērni. Šeit sastaptie latvieši nav diez ko runīgi, bet nu tādi mēs esam. Tik savādi, ka šeit dzīvo tik daudz latviešu. Pagaidām zinu par apmēram 10 latviešu eksistenci šeit, bet gan jau ir vairāk. Vēls es piemirsu pateikt, ka uznāca iedvesma un es taisu (rotāju) aploksnes. Mums ir tādas jaukas brūnas aploksnes un es pielīmēju podziņas un tā. Ja nebūs slinkums, varbūt ielikšu kādu bildi. Šodien tas viss.
Rīt jauna diena un jauns projekts.
Jauku nakti!
P.S. Tikko sāka skanēt This Never Happened Before - Paul McCartney. Blā blā Pols Makartnijs.. Bet šī ir mana un Lācēna dziesma. Dziesma tik ļoti par mums. Ah! Vienmēr uznāk mazliet sentimentāla sajūta ar mazliet asaru pieskaņu. Tika jauki būt kopā ar Lācēnu :)