Lidojums bija ilgs un visai garlaicīgs. Man nekad nav paticis lidot. Tika sajauktas lidostas, bet tas ir piedodams, jo izrādās, ka ir divas lidostas ar vienādu nosaukumu. Labi, ka bija izpalīdzīgais taksists, kas mūs nogādāja Glāsgovas stacijā. Labi? Varbūt tomēr nē. . .
Skotija - aitas, aitas, aitas, AITAS! Daudz aitiņu, govju, lauku, zāles, pakalnu. Izskatījās pēc vietas, kur cilvēku vienīgais dzīves mērķis ir iegūt zaļākus laukus un vairāk aitu. Bet ja salīdzina Skotiju ar vietu, kur esmu nonākusi, tur bija paradīze, lai arī vējaina.
Esmu nepatīkami pārsteigta. Es jau sen biju morāli nobriedusi, ka šeit nebūs nekas īpašs, labs utt, bet negaidīju, ka būs tā. Rūķu mājas. Šauras ielas. Visi šķībacainie un indieši.
Tagad sēžu bibliotēkā, kas arī īpaši nepārsteidz - tāda jau nolietojusies.
Eh! Būs jānopērk savas krūzes un vispār trauki, jo es neēdīšu no viena šķīvja ar melno. Izklausās rasistiski, bet es tāda neesmu. Vnk man nav jāēd no tādiem traukiem. Ā! Šeit Fairy ir lielā cieņā. Būs jāprasa, lai mamma atsūta Zilgmi no Latvijas. Vispār jāizdomā, ko vēl vajag no Latvijas.
Izdomāju - Latviju!
Pie kājas, ka cilvēki tur nesmaida un ir nīgri. Man tā patīk labāk, nevis skatīties un kaut kādiem indiešu smaidiem.
Ir arī kaut kas labs - pretējā mājā dzīvo jauks, vecs pāris. Izskatījās, ka viņiem ir smuka mājas iekšiene. Un jauki, ka opis padeva sievai roku, kad viņi gāja ārā no mājas.
Sajutu, ka šeit (bibliotēkā) nav gaisa! Jēj!
Clarks izkārtne - pagaidām vienīgais, kas iepriecināja manu sirdi šai vietā, ja neskaita to pāri.
Laikam viss. Nevar taču mūžīgi gausties par to, kur esmu nonākusi. Pati jau izvēlējos...
Nezinu kādu laiku lai raksta, laikam Latvijas.