Darbs birojā man ir pat ļoti nepiemērots. Apnīk. Visu laiku kāds zvana, nāk, kko jautā blā blā... Un man jābūt laipnai, jo man par to maksā. Bet man reizēm nepatīk un negribas runāt. Eh... Labi, ka ceļa otra puse izrādījās ciešamāka un es varu mīties ar riteni.
Un vispār es jūtos ļoti slikti. Nezinu kāpēc. Varbūt, jo manīta vide, es gandrīz neko neēdu, jo nav laika, esmu ierobežota, visu laiku jāsēž pie pc. Reibst galva + neliels nelabums, kas ļoti traucē. Varētu vienkārši nobastot darbu, bet vidusskola ir garām un tādas izdarības pagaidām jāatmet.
Rīt atkal jākrāmē soma un jāminās.
Ā! Liekas, ka kleita būs lieliska. Bet piemērotas kurpes es laikam neatradīšu. Savu brīvo laiku pēc darba pavadīju meklējot krūšturi ar krustojamām lencēm (zem kleitas lai der un nerēgojas). Vismaz atradu. Pat ļoti labu. Bet kurpes...
Un nu viss. Kārtējā diena garām. Ir vēls un jādodas dusā. Bet tā sliktā sajūta un reibonis. . .