Maijā esmu šeit rakstījusi tikai četras reizes, bet nekas tāds nenotiek, lai pieminētu. Visu pārsvarā aizņem miegs, slinkums, mācības.
Vakar biju uz Melno pienu. Neko īpašu negaidīju, domāju, ka būs parasta izrāde, bet es vienmēr piemirstu, ka tas taču ir Hermanis. Viņa izrādes nav parastas. Lai gan atkārtojas tas, ka vienā izrādē ir salikti kopā visādi stāsti par vienu tēmu, bet viņam tas labi padodas. Lai gan tas nedaudz sāk apnikt. Par izrādi - man patika. saskumu par to, ka kkur omes dzīvo vienas un no govīm vairs nav jēgas utt. Vismaz beidzot zālē neviens histēriski nerēca beztēmā. Bija tik savādi, ka var dzirdēt visu, ko uz skatuves saka. Jaunajam teātrim ir smagas problēmas ar publiku, bet es paciešu, jo tur notiek labas lietas, ja saprot.
Ilgi nevarēju atrast, kas būs ceturtais līdzgājējs uz izrādi, bet atradās Agn. Bija visai jautri un es vakar izskatījos lieliski savā jaunajā, puķainajā Zaras kleitā ar melnajiem legingiem, mēteli (kurā bija karsti) un melnajām kurpēm ar bantīti no Ecco (Es tās kurpes dabūju par velti). Ā un vēl acis. Tieši tādas kā Lācēnam patīk - lielas un melnas.
Šodien, karot ārā drēbes, mani apņēma maigs un saldi smaržojošs vējiņš. Mmm... biju jau aizmirsusi, ka tā notiek pavasaros. Liekas, ka tieši šis ir skaistākais pavasaris dzīvē, bet tā liekas katrā pavasarī.
Hmm.... Laikam viss.
Ā! Šodien saņēmos un uzrakstīju domrakstu, kas bija jānodod 1dien.
Un vēl miljons darbu, bet labi, ka šodien nosūtīju visu portfolio skolai, ceru, ka mani uzņems. Lācēns jau sen uzņemts.