skely_fly

Atcerējos notikumu.
Braucām ciemos pie Drauga vecvecākiem [nenormāli no viņiem bail, jo spieda ēst] un pa ceļam iebraucām veikalā.
Nopirkt kaut ko garšīgu utt. Lūk. Kad sapirkāmies, gājām uz mašīnu. Kad mans draugs atcerējās, ka kko aizmirsis veikalā, gaidu mašīnā. Tad nekā interesanta utt.
Kad jau uz mājām braukšanu tīrīju bagāžnieku un no mašīnas sniegu. [bija trakā ziema].
Kad redzu bagāžniekā čeku ---> banāni un prezervatīvi. Tā sasmējos. Uz veikalu gāja pakaļ prezervatīviem un banāniem. Man liekas pārdevējai varētu nākt smiekli par to. :D
Vismaz man nāca, jo likās, ka viņš banānus gribēja izmantot kā seksa rotaļlietu.

-----------------------------------

Un tad man vēl ienāca doma prātā...

Veči, puikas utt skatoties porno vai erotiku patīk meitenes lezbietes. Vai ne?
Nesaprotu, kā tas var būt, ka dzīvē geji ir kaut kas slikts un nelabs. Nu cmon.

Fakts tāds, ka vīrietis ar vīrieti. Visiem tiem, kas ir par to, ka nevar būt homoseksualitāte. utt. Tie, kas ir BAIGIE Veči. Tad es nesaprotu, kāpēc skatās lezbietes vai meitenes skūpstoties. Jo es uzskatu, ka tik pat skaista kā divu sieviešu mīlestība ir arī divu vīriešu. :D

Es pazīstu pāris tādus "VEČUS" un viņi paši sapinušies savos stereotipos un aizspriedumos. :D
Jo kas to zin, ko viņi paši dara, kad ir vieni paši mājās. :P

Apnika jau auklēt Dāvi. Skumji, ka tā saku, bet fakts. Vasara, kā īstam jaunietim man paiet tik brīvdienās. Nav kā agrāk, ka vasara bija tas laiks, kad es visur varēju būt. Tagad brīvām gaitām man tikai ir piektdienas vakars, sestdiena un svētdiena.
Ne paspēt pie katra paciemoties ne kā. Tādā veidā visi plēš uz pusēm - "Nu aizmirsi par mani?", "Ko ciemos nebrauc?" utt. Pilnīgs sūds. Es pat pie mammas un krustmammas kārtīgi nepaciemojos. Kārtīgi tas nozīmē kaut nedēļu padzīvoties pie katra.
Bet tajā pašā laikā saprotu, ka mana palīdzība šajā ziņā ir ļoti svarīga.

P.s. Ar mani viss ir kārtībā. Mani sapņi nesagrūs putekļos.

Tik satraukusies. Tik lielā neziņā par nākotni neesmu bijusi sen.
Gan jau es pārspīlēju, bet es pat nezinu, ko teikt, ko domāt. Gaidīsim tās dienas noteiktās.
Ļoti ceru, ka es neesmu liktenim kaut ko nodarījusi.
Visādi sūdi notiek varbūt es esmu viena no 100000, kurai šādi sanāk... Šoreiz man negribētos būt īpašai. Oriģinālai. Vai kaut kādā ziņā retums. Ne tādai kā citi. Es varu samierināties, ka esmu kā visi.

Hā. :D Es pat izdomāju, ja nu kas es varētu savu plānu samazināt uz gadu. Bet ne mazāk. Nu nē. Tāpēc... Lūdzu, lūdzu. Un vēl reiz lūdzu. Tikai ne ar mani.

Palicis klusums pēc visa.
Bet vēl joprojām liekas, ka sēžot šeit, pie datora, Tu ienāksi un apskausi. TIK dīvaina sajūta un savā ziņā skumji. Zinu, ka drīz satiktos.
Šonakt es gulēšu viena, neviens mani neapskaus un nenovēlēs čukstot ar labu nakti.
Šonakt, es spiedīšos tuvāk gultas malai, baidoties no tā, ka atkal ir Tukšums. Atkal ir Tukšums gultā.
Tumsa, kas izvēršas par neaptverami lielu kosmosu bez gala un malas.

Bet tiksimies astrālajā pasaulē? Vai ne?

Es spēju kāda dēļ mainīties.
Tikai Tam kādam jābūt tā vērtam.

Skatos VH1 [Dāvim patīk mūzika]
Un viens secinājums - Aloe Blacc - I Need A Dollar - šī dziesma, tik ļoti Maikls. Tas gan.
Tāpēc varbūt es viņu nelabprāt klausos, kaut man patīk tā dziesma.

Varbūt var nepiekrist, ka skumjas ir patīkamas.

Manas skumjas šodien bija lietū, ar skaistu un depresīvu mūziku, skaidru klusumu un vienkāršību. Drēgnumu, kas kaut kādā veidā ielauzās mājās.
Skumju brīdī Tu pārdomā visu, atceries visu, to, ko vajadzētu nožēlot, to, ko vajadzētu piedot. Visu.
Tur jau tas skaistums, kas tas neizēd sirdi līdz pēdējam, bet tikai mazliet to pažņaudz. Tā, lai jūt, ka viņa Tur ir.

Manuprāt, skumjas ir tik pat burvīgas, pag, nē, klusās, mierīgās skumjas ir tik pat skaistas, kā īstie laimes mirkļi.
Bet varbūt tajā jaucās laime ar skumjām un Tu pat nevari īsti saprast vai tās ir skumjas, vai prieks par pagātni. Kaut noteikti man jaucās arī tagadne klāt. Skumjas, ka man nav pieejams tas, ko es vēlos visvairāk tagad. Tomēr zinot, ka sirds dabūs agrāk vai vēlāk. Pienāks tas mirklis, kad sapņi piepildās.


http://www.youtube.com/watch?v=cuuc4qI1LyI&feature=autoplay&list=PL91477DCCF41B57E0&index=29&playnext=2

Man nevajadzētu nemaz daudz. Tiešām tikai mazliet. Just siltumu no ādas. Acu skatu tumsā, kad acis paliek tik dzidri pelēkas. Un skats ieurbjas manī tik dziļi, ka liekas tūlīt tas nonāks līdz dvēselei un paņems to sev. Izstaigās visas istabas. Atradīs visas atslēgas. Beidzot liks saprast to, ka nekad īstenībā neesmu elpojusi pa īstam.
Vai atceries?
Kritiens. Tīrs un nebeidzams kritiens kosmosā, kas nebeidzas. [Tāds izpaužas skumjas - pārdomas par ko vairāk. Tas ir patīkami]. Tu vari krist mūžīgi. Vai tas nebūtu skaisti krist un nenokrist nekad? Būt tajā mirklī. Palikt. Ne laiks. Ne Telpa. Neviena.
Nav cilvēku drūzmas, skaitļi. Kodi. Viss ir pavisam vienkārši. Ir dvēsele.

[smīns]Šoreiz es tiešām vēlos palikt. Neiet... Palikt. Būt. Te.
Un lai nekas cits nebūtu, kā tikai šī sajūta.

Jā. Es atcerējos sapni. 2008. gadā es sapņoju it kā ar ikdienišķu, bet tik salīdzinoši precīzu.

Paveicies. Vai ne tā?

Smaids. Jā. Vnk attīrot domas no visa apkārt, paliek smaids. PAr to, kas man ir.
[aizdomājos] un paliku pārdomās.

eh. Lai nekad nebeigtos šī sasodīti labā sajūta.

"Puis, ko Tu ar mani izdarīji?"

Ne man ballītes, ne ko. Tikai klātbūtni. Magnētiski.

Klausos Gary Jules - Mad World, ko draugos ielika Sintija. Un saprotu, ka sen neesmu ko tādu klausījusies. Kā arī šodien būtu jāiet gulēt ātrāk, jo rīt man jāskatās lielo vīrietīti un viņš jau neguļ līdz 12 kā es. :D

Kā arī guļot paiet ātrāk tās stundas. Tik... hm.. Tik vēstuli labprāt sagaidītu.

Kāpēc man ir tāda stulba sajūta, ka vasara nebūs tāda, kādu es to vēlētos redzēt. Nebūs.

Vakar atbraucu uz Jēkabpili. Un bija tik patīkama sajūta - atgādināja pāris gadus atpakaļ, kad siltais vasaras gaiss un smaržas, kā arī jauniešu pastaigas likās tik vienkāršas un iederējās pilsētas ainava. Es apjautu to, ka esmu aizmirsusi savu pilsētu. Tādā veidā ar austiņām ausīs, skaļi dziedot. Es izpētīju katru veikala uzrakstu, katru mājas dēli, un, protams, ceļu, cilvēkus un dzīvniekus. Dīvainā kārtā - cilvēki man likās tik sveši un neatsaucīgi. Saka, ka Rīgā nav smaidīgu cilvēku. Pa ceļam uz mājām, kas ir pāris kilometri no vilciena stacijas. Es dzirdēju reti kādus smieklus. Tantes ar aizdomīgiem skatiem, dzērājus. neko vairāk. Rīgā man cilvēki liekas viennozīmīgi draudzīgāki. Kaut vecas neapmierinātas tantes visur ir. Un viņas es jau sen neskaitu cilvēku sarakstā.

Negribu es gulēt. Gribu dzīvot naktī...

Es nesaprotu. Vai tas moments, kas mani pārsteidza. Tas moments vai kaut kas... bet, ah, tāāā taureņi salidoja.

Šodien ar Daini stāvam veikalā, lai nopirktu saldējumu. Nevaram izlemt, jo man gribās to, ko viņam negribās un otrādi, tad nu es no savas 4 izvēles saldējumiem liku, lai izvēlās (ķiršu, karameļu ar brūklenēm, ar kļavu sīrupu, vai siera kūku ar zemenēm).

Mēs visu laiku spriedām un stāvējām burtiski pusstundu pie tā saldējuma klāsta. Un tad - Vai Tu būsi mana draudzene? Un man tāāds apstulbums. Un vārdu nav. Taureņi uzlido. Un tāds āw. Liekas, ka Tas nekas īpašs, bet tā situācija un vieta. Es pat Teiktu ideāla. jāāāā...

Iespaids šodien milzīgs un pozitīvā deva viennozīmīgi.

Fantastiskas brīvdienas. TIKAI... TIkai visas maliņas sāp.
Ar steigu jāmaina telefonā playlist, jo es pamanīju, ka visu laiku pārskrienu cauri un pie reti kuras dziesmas apstājos - tātad secinājums - apnikušas visas... Brr..

Esmu zilumos ar sāpīgu muguru un mazāk sāpīgu sprandu.
Un pierādījās vēl tas pats, kas iepriekš - bailes no piedzērušiem vīriešiem. Brr. Ne visiem, bet lielai daļai. nepatīk, nepatīk.

Vienkāršā patiesība - es vairs nevaru bez Tevis.
Un ar to man viss skaidrs.

Melisas tēja un From first to last. Netipisks salikums? Ļoti tipisks. Vēl viena atšķirība. Negribu lai šīs divas lietas nesaderētu. Tāpēc daru tā, lai viss būtu līdzsvarā.
Šajā līdzsvarā veidojas vislabākās domas. Tīrākie vēlējumi un raibākie sapņi.

Uz šodienas lielās tējas krūzes saskatīju pilienu aplīti vienu vienīgu tādu aplīti uz lielās, lielās krūzes.
Aplītis, kas sastāv no 13 maziem pilienu aplīšiem. Kādam tas liktos mazsvarīgi, bet vai no tiesas tas tā ir? Aizmirstot par tādu sīmumu, mēs jau sākam aizmirst pat par ļoti svarīgām lietām.
Iespējams, ka atkal sākušies suņu murgi.. Bet redz suņiem un cilvēkiem arī ir murgi, tik jādomā kuriem ir trakāki. Suņiem ir tādi paši dēmoni kā man sapņos. Tādi paši kapi un krusti?
Varbūt ļaunie suņi un ļaunie cilvēki redz ļoti nelabus sapņus? Varbūt ne tik laba kā mans iedomu draugs, bet laba pietiekami. Nē. Visu to es uzmetīšu uz karmas. Jā. Jā. uz karmas. Sapņi man nāk no iepriekšējās dzīves.

Secinājums: Dzeru melisas tēju un klausos from first to last, lai attīrītu karmu. Suņa murgi? Bet varbūt cilvēka?
------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Man ienāca ideja prātā. Varbūt pamēģināt paanalizēt sevi no manām acīm? hm?
Tātad. Mana acu krāsa ir nenosakāma tur ir sajaukums - brūns, pelēks, zils, zaļš, dzeltens...

DZELTENS

Dzeltenā krāsa var simbolizēt viltību [visai noteikti kkas no tā ir], arī gļēvulību[jā. Es bēgu no attiecībām, ja zinu, ka varētu arī es ļoti, ļoti pieķerties], neuzticību[es neuzticos cilvēkiem - ne visiem]. Tajā pašā laikā dzeltenā krāsa bieži asociatīvi tiek saistīta ar saulainu laiku [smaidu par spīti tam, kas man iekšā darās], tāpēc var nozīmēt arī prieku un pacilātību[es spēju tos izjust, spēju]. Dzeltenajai tuva ir arī zelta krāsa. Tā liecina par strauju dzīves uzlabošanos[Vai tad? Par to es nemācētu pateikt, pagaidām tā pati dzīves daļa ir gandrīz vai sūds, ar visām problēmām un tā tālāk], vai arī nozīmīgām jaunām atklāsmēm sevis pilnveidošanā[cenšos sev radīt tās atklāsmes, enšos mainīt skatu uz pasauli visu laiku]. Zelts ir arī jaunas dzīves sākšana, spēku atgūšana, kā arī „balva” par paveikto[domāju, ka dzīves sākšana ir tas pats, kas pasaules mainīšanu un uzskatu]. Tā ir saules, siltuma, optimisma un enerģijas krāsa[enerģija ir pietiekama]. Dzeltenā ir intelekta krāsa, kas sevī ietver transformācijas spēku[neizprotu - transformācijas - iespējams, ja pareizi sapratu. pārveidošana]. Tā ir kā ceļš no neapzinātā uz apzināto[tas pats]. Šī krāsa cilvēkam palīdz izprast un sasniegt gan garīgās, gan materi­ālas vērtības. Tā ir ļoti aktīva un radoša krāsa, kas palīdz koncentrēt spēku un uzmanību vēlamajā virzienā, lai varētu sasniegtu mērķi[mērķis man ir - tik kāds... es vēl nezinu].
Krāsu analītiskajā psiholoģijā dzeltenā krāsa norāda uz tieksmi pēc neatkarības un uztveres horizonta paplaši­nāšanas. Šī krāsa liecina arī par cilvēka vēlmi atrast dzīves jēgu un paplašināt komunikācijas sfēru. Šī krāsa ir īpaši ieteicama cilvēkiem, kam grūti uzsākt sarunu, izteikties un dibināt kontaktus. Tā attīsta komunikabilitāti.

SECINĀJUMS PAR MANĀS ACĪS REDZAMO DZELTENO KRĀSU:
"tieksmi pēc neatkarības un uztveres horizonta paplaši­nāšanas" - tik precīzi. Tā ir pazīme, ka es tiešām vēlos mainīt sevī un citur kko. Padarīt pasauli citādāku. Noteikti ne uz slikto pusi. Mazliet pilīte gļēvuma par nepareizo soli, neuzticības saviem spēkiem. Bet tajā pašā laikā optimisms, ka kādreiz es spētu savu pagaidām nezināmo mērķi sasniegt. Bet varbūt tas arī ir mans mērķis: PADARĪT SEVI PAR KKO AUGSTĀKU. IZIET CAUR RĀMI.


ZAĻŠ

Zaļā krāsa ir dabas krāsa[dievinu dabu, tik pat ļoti cik Rīgas straujumu], auglības krāsa. Tā simbolizē mieru un harmoniju. Var liecināt arī par personības attīstību. Daudzviet pasaulē tumšzaļā krāsa tiek asociēta ar naudu, tādēļ bankas to mēdz izmantot savā korporatīvajā imidžā. Tā simbolizē at­dzim­šanu, atjaunošanos, jaunību un izaugsmi. Zaļā krāsa simbolizē harmoniju un līdzsvaru, jo tā stabilizē gan fizioloģiskos, gan psihiskos procesus. Šī krāsa ļauj apjaust savu veselumu un visaptverošu mīlestību. Zaļās krāsas ietekmē vieglāk veidot savstarpēju izpratni un saprašanos. Zaļā krāsa atrodas pastāvīgā attīstībā, tāpēc ir atkarīga no ārējiem apstākļiem. Zaļā krāsa vienmēr meklē sadarbību un saskarsmes punktus.
Zaļā krāsa sevī ietver lielu vēlēšanos ieņemt piemērotu vietu dzīvē. Tā vēlas gūt atzinību un ievērību. Zaļā krāsa iedvesmo un simbolizē arī dzīves lidojumus un kritumus. Tā ir orientēta uz dabas ritmiem, un tai piemīt spēcīga paškontrole. Šai krāsai ir izteiktas spējas atjaunot līdzsvaru un noturēt to starp saprāta interesēm un sirds emocijām [ pagaidām man valda prāts vairāk, kaut emocijas vienmēr ir bijušas lielas]. Tā vislabāk atspoguļo emocionālo stāvokli. Ja līdzsvars tiek nojaukts, tas var novest pie sirds saslimšanām. Nepatika pret zaļo krāsu var norādīt uz neapmieri­nā­tību ar savu emocionālo stāvokli, neatrisinātām smagām savstarpējām attiecībām, nesaprašanos vecāku un bērnu starpā, taču tieši šī krāsa palīdz kliedēt negatīvās emocijas. Dažādi zaļās krāsas pasteļtoņi ir piemēroti dzīvojamām telpām. Šī krāsa telpā rada mierīgu un draudzīgu atmosfēru, veicina komunikāciju, mazina spriedzi un vedina cilvēkus uz draudzīgām un konstruktīvām sarunām.

ZAĻĀS KRĀSAS NOZĪME MANĀS ACĪS:
Varētu teikt, ka tas pats, kas no dzeltenās krāsas - harmoniju, jēgu atrast, pilnveidoties.

PELĒKS

Pelēks tradicionāli tiek saistīts ar depresiju un vecumu[Jāatzīst, mazliet no tā man ir. tik mazlietiņ. Bet nu neesmu īpaši tendēta uz to. tik ik pa laikam]. Pelēks ir vienmuļš[ kā jau minēju - es NEESMU vientuļa, man tikai ir DAUDZ vientuļu brīžu]. Pelēks kā pāreja starp melno un balto, tādēļ var simbolizēt arī neskaidrību – izplūdušas robežas[Jā. Es nesaprotu, kas es esmu tgd un šeit]. Pelēks var nozīmēt mērķu trūkumu[Vai ne?]. Pelēkā masa un pelēkā ikdiena[nepatīk]. Ņem vērā – pat tad, kad pie debesīm ir pelēki mākoņi, aiz tiem slēpjas saule, tādēļ konstruktīva pieeja būtu domāt, kā šos mākoņus kliedēt. Pelēkajai tuva ir sudraba krāsa. Taču nozīme tai ir pavisam cita. Sudrabs var liecināt par kādas vērtīgas rakstura īpašības, zināšanu utt. attīstību. Sudrabs kā mēness krāsa var simbolizēt sievišķo – intuīciju, zemapziņu.

PELĒKĀS KRĀSAS NOZĪME MANĀS ACĪS:
Te parādās mana Tumšā puse. Manas skumjas, pārdomas un mazliet no vientulības. Es pati ar sevi bieži vien jūtos vientuļa. Un Jā. Mērķi, kas iespējams vēl nav.

ZILS

Zils simbolizē sadarbību, saprāta spēku, lojalitāti, arī vīrišķību, tādēļ šī krāsa ir ļoti populāra korporatīvajā vidē. Šī paša iemesla dēļ tā ir ļoti populāra vīriešu apģērbā – it īpaši tumši zilais. Gaiši zils turpretī var tikt saistīts ar sapņainību – debesis zilākas un zāle zaļāka, gaišzils ūdens. Pasapņot arī ir noderīgi[Vienmēr. Vismaz tur ir skaisti. Un "Kā būtu Ja būtu"]. Zilā krāsa ir arī paškontroles un pašaizsardzības krāsa pret apslēptām domām.

ZILĀS KRĀSAS NOZĪME MANĀS ACĪS:
Sapņainība ir daļa no manis. Vieta, kur es jūtos labi.

BRŪNS

Brūnā ir zemes krāsa – tā var simbolizēt kaut ko instinktīvu, juteklisku un estētisku. Arī harmonisku. Brūnā ir arī vēla rudens krāsa tādēļ tai var būt nospiedoša, izsmelta un pat depresīva garastāvokļa piegarša[sweet]. Ja brūnais ir auksts un tumšs, tev, iespējams, ir jāļaujas savām emocijām – pēc rudens vienmēr seko ziema un pēc tam – pavasaris. Kamēr brūnais nav kļuvis par pelēku vai melnu, tev vēl pietiek iekšēja spēka pašam tikt ar sevi galā[Tātad. Brūns - cīņā ar saviem mazajiem dēmoniem].

BRŪNĀS KRĀSAS NOZĪME MANĀS ACĪS:
Tas... Tas viss, kas darās manā galvā un sirdī.. tās. nē. ar to man pašai jācīnās. nebūs bruņinieks baltā zirgā, kas visus dēmonus noslaktēs. Es esmu pati sev bruņinieks!

Kāzas. Kāzas... hm, kāzas...
Es nespēju izprast, kam viņas, nejau kam viņas vispār, bet kāpēc tik agri. reāli Tev ir tikai 1. tikai. Vēl visa jaunība priekšā. Bet jā.
Doh. es atcerējos mūsu sarunu kartupeļu vagā. Bija nežēlīgi karsts. Un mēs runājām par visu šo. skaiti tas bija pirms diviem gadiem apmēram. bik vēl atpakaļ, bet tas tā. atceros, cik Tev likās pārsteidzoši tas, ka esi ar viņu jau gadu apmēram. Un es piekritu. ka Tas ir daudz. Tādām, kā mēs (man likās, ka mēs esam divas tādas)tas viss nav uz ilgu laiku. Neesam Tam radīts. sava veida lāsts. Bet redz viss, kas likās, ka mums ir līdzīgs. šoreiz bija... nebija. Jēziņ. Kad uzzināju, ka precies, man tiešām pavērās mute vaļā. un es nevarēju parunāt neko. Es jau biju pieņēmusi, ka ar Eini ir tik labi un būs. Bet precēties? ai.

Palikusi viena šajā ziņā.
Es ar kādreiz ceru, ka kāds mani spētu noturēt ilgi un dikti, lai kā arī es spīrātos, jo vienmēr es tā daru.

Pat draugi uzskata, ka nevienas manas attiecības nav un nevar būt ilgstošas. Pat necer, ka tādas būs viņas. nē. cer, bet zin, ka es nevaru.
Tagad padomāju un visur atrodu iemeslus, kāpēc tā notiek.
----------------------------------------------------------------

Jā. Paralēli tam visam, es kaut ko nesaprotu.
Man tiešām, tiešām, tiešām patīk (klusums, domāju, izjūtu)jā. Man tiešām Dainis patīk. Kāpēc? Varbūt tāpēc, ka viņam ir tās acis? Varbūt attieksme? Varbūt kkas mistisks. bet ir kkas. Un es tiešām vēlētos būt ar viņu. Ne jau tā iemesla dēļ kā būt būšanas pēc, jo vēlme pēc attiecībām, bet nē. Vnk būt. Jo jau no sākta gala...
Bet, hm, reāli, zinu, ja ir tā reize, ka patīk no sirds, tad nevar būt, vai ne? Kaut kas noiet ne tā vienmēr.

Laikam jāsaka. Izbaudi to laiku, kas ir dots. Lai tā būtu nedēļa, diena, stunda, minūte. Izbaudi, kas tiek dots.

P.S. Reāli man prātā ir tikai 1% no MAikla palicis. Tikai viens, tikai atmiņas. Ielās Tēls pazuda...

Es viņu novedu. līdz ar to es sevi. Un tik ļoti vēlos, lai šī nedēļa ātrāk paiet.

Stulbums. Es nevaru pamācīties. Tiešām nevaru.
Visu laiku pa prātu viss kkas cits skrien. un angļu valodas vārdiņi aiziet kkur nebūtībā. :D
Dāmn. :D

Sen nebija bijusi tāda reize, kad nespēju apstāties, es skūpstu. Un es vēlos vairāk. Atkal pamodās tas zvērs.
Tiešām cilvēks, kas man iedzen tādu kaisli - pieskārieni skūpsti... Es nevaru.
Automātiski mani nagi ir viņam ādā. Nežēlīgi, bet es pati nejūtu, kā es to daru.

"MAn patīk Tava smagā elpa un trīsas pēc tam." - pēcāk, kad apstājos. lai neaiziet pārāk tālu. Man trīcēja rokas, un kā kāds magnēts vilkās pie viņa lūpām.

Un protams, skarbā realitāte. "Nepierodi pie manis. Nāk vasara."
Man jāpiekrīt, ka vasara ir viens liels šķērslis visam un ļōti par vēlu. Es jau sasodīti esmu pieradusi.
Sasodīti, laikam jau saķērusies viņā.

un STOP es nevaru un negribu pateikt....

Pilnīgā The violence of silence
Un psiholoģijas grāmatās. Es ļoti ceru, ka izvilkšu sekmīgu atzīmi. Kaut ar to jau neder. Man jādabuj vismaz 6.

Vēl viena nakts, kad pavadu viena domāju, analizējot.

Bet jāiet gultiņā. Tur ir miers. Kaut arī tagad pārņem pilnīgākā miera sajūta. Reti kad tāda. Un tiešām žēl, ka tā.

Jā. Jauks pasākums Melnajā Piektdienā.
Jauks.
Un jauks. Es sen nebiju jutusies tā. Tā. Cieši klāt un reāli klāt, ne tikai tās sajūtas, ka blakus. Bet kkas vairāk nekā vnk.
:D Pat grūti pateikt.
Kā magnēts, ka vēlme būt tuvāk, bet tajā pašā laikā negribās. Lai magnēts būtu tik ciešs.

Ironija. Tieši, kad tiešām man tā vairāk iepatīkas. nu kaut cik. Tad nu sanāk tas, ka laika nav.
Citēju Artas Teikto:"Iedomājies zini viņu kā tādu jau gadu, bet kkas sākās 20 dienas pirms aizbraukšanas."

Jā. Es vienmēr esmu gāze un bremze reizē.
Un ko man tagad darīt?
ES Vairs negribu nekur braukt. Tiešām.
LAbi, būs nedēļa, ko izdomāt.

Bet tiešām. "Tik labi".

Protams, es visu vienmēr vienkāršajā sarežģīju. Un sarežģītajā vienkāršoju. Bet citādāk es nemāku.

Svarīgākā doma no manis - "Man bail no visa, kas var notikt. Nenotikt. Sajukt. Sabrukt un pazust.Reāli es par daudz domāju. Par daudz analizēju to. Iespējams. Tur nekā nav. Iespējams. Tur kkas ir. Bet diez vai kkas būs".

Es negribu atdod kādam sevi un lai tas izmestu miskastē. Kā arī negribu paņemt pārāk daudz un saprast, ka tomēr tas nav MAN īstais.

Tik sarežģīti. Iedomu sarežģījumi.

Tad kāds gudrs cilvēks pasaka. Ko īsti man darīt?

MAn ļoti bail no vardēm... šodien, šodien tās bija daudz visapkārt
Un jā. Esmu puiciska meitene. vismaz tādā ziņā, ka man ir nobrāzti ceļi, sasists pirkst ūūūn daudz citi skrāpējumi. Vnk lieliski.
taas man liek justies atkal 16 (??) gadniecei, kad tā katru dienu bija norma. Šodien bija tiešām burvīgi - mežs un, jā, skaisti.