skely_fly

Stāsts par efektiem, ko izraisa Zilā Āmurā Lidojums Etiopijā. Dīvaini vai ne tā?
Nē, nē, nē.
Ja tik jūs uzdrošinātos, ja tik jūs pamēģinātu. Tad jums neliktos dīvains tas, ko drīzumā (vai tomēr ne tik drīz)taisos rakstīt.

Es esmu lidojusi pa jumtiem, mašīnās, kāpnēm, griestiem un ielām. Lidojusi, kur un kā vēlējusies.
Šie lidojumi ir palīdzējuši aizlidot uz Etiopiju.

Pirmā reize bija lidojot uz augstceltnes jumta, kas bija augstāks par priedēm, augstāks par blakus mājas skursteni.Ar smaidu sejā jutos kā milzis, kas skatās uz skudrām un zvaigznes bija par kripatiņu tuvāk, nekā no putekļiem, cigarešu izsmēķiem un sakaltušās zāles.
Es smaidīju un gaidīju, kad mans lidojuma partneris sarkanā kurmjveidīgā ierīcē aizvedīs uz vietu, kur pat 3 naktī spīd gaisma, kur lācēni zili, zaļi un sarkani gaida, kad nu beidzot Tu paņemsi tos mājās. Tas bija mans pirmais planējums apkārt pasaku ielām.

Otrā reize bija robotu zeme, kad ar to pašu biedru devāmies meklēt klusākos eļļas ūdeņus, kas atrodami Rīgas labajā krastā. Sarkanas acis mūs nebiedēja, mēs skrējām, skrējām, skrējām, skrējām un apstājāmies tikai tur, ko es saucu agrāk par mājām. Pieklusis tonis un jāiet čučēt. Mīļi un godīgi (jā, jā godīgi) apķeroties aizmigām uz mana lidojošā paklāja.

Trešā reizē, mans ceļa biedrs vairs nevarēja lidot, jutos viena, ja jel tu pieradusi pie divu lidotāju savienības, tad nekad to nespēsi aizmirst un izmest no sirds.
Lidoju viena. Protams centos ar citiem lidot, bet nu tas jau nav tas. Draudzenei paniski bail no bezmērķīgiem pārlidojumiem gar Harija Potera jumtiem. Tāpēc teleskopiski ar mani sazinājās cilvēks, kas iemācīja pacelt spārnus un plivināt. Pateicu, visu, visu cik lidojums sāpīgs, kad viens spārns salauzts. Cik ļoti citi nesaprot galamērķi un kā visi lido ar kājām gaisā,kad Tu centies bremzēt. Bet nē. nē. Tu mani vēl uzklausi. Es lidoju vēl un vēl. Bet katru reizi atceros partneri , kas spārnus vicināja plašāk nekā es to jeb kad spēju izdarīt.

Tomēr vēlāk uzzināju, ka biedrs mani darināja tādu, kāds viņš nekad nespētu būt, viņu virs zemes turēja nieka divas spalvas, kamēr mani cēla tūkstoš spalvu spēks.

Tagad es lidinos viena, citreiz es lidoju caur tumšiem mežiem, caur neglītiem rāpuļu tiltiem un greizām vistu kājām.

Mērķis ir tāpat viens neapdedzināt spārnus, atrast īstu neviltotu lidotāju man blakus un aizlidot kā zils āmurs lidojumā uz Etiopiju.

Skumjākais ir tas, ka ir pilna māja ar cilvēkiem, bet nav neviena ar ko vēlētos parunāt.

Dīvaini dīvāni.

Nav ko darīt, bet gribās kko padarīt. Sinčas nav, Daiņa nav.
Normis ar kkāds leim, negrib patrakot. eh.
klausos deftones un domāju par dzīvi kopumā.
Arturs arī darbā...
Varbūt filmu, varbūt pagulēt kas cits atliek. un vakarā ar Saygin ar negribās iet kkur. Vnk slinkums.

-------------------------------------------------------------------

5 dienas darbā rīt un tā tālāk.
Atkal nostrādā līdz pēdējam spēku izsīkumam.

Izdomāju, ka tik sen nav bīdīts teksts. Lūk.

Tad nu šoreiz izdomāju darīt pavisam kko atšķirīgu par parasti esošajām gaudām (kas noteikti kkad vēl būs ;))

Mans filmu tops dažādās kategorijās. Lai vai kā, bet filmas man patīk skatīties. Es iedziļinos tik ļoti, ka izjūtu sevi visu tik īstu ka ui, baisi paliek.

Filmas būs pēdējā laika, kuras atveros. MHM

Tātad, aiziet?!?!

TOP 3 MULTENĪTES

-Ice Age. Tagad kino būs jauna. Atkal izskatās diktoti smieklīgi.
http://www.imdb.com/title/tt1667889/
-Despicable Me. Ei nost, tā arī ir tik mīlīga un smieklīga. Īpaši tie dzeltenie "BANANAAAA"
Starpcitu ar jauna - otrā daļa būs.
http://www.imdb.com/title/tt1690953/
-Madagascar. Mīlīgi. (sun)
http://www.imdb.com/title/tt1277953/

TOP filmas, kas liek padomāt.

-Lie with Me. http://www.imdb.com/title/tt0418832/
-Charlie St. Cloud LAi arī kā, bet nežēlīgi apraudājos.http://www.imdb.com/title/tt1438254/
-P.S. I Love You. Nu cmon. Es aizturējuelpu, lai tikai caur bimbājieniem dzirdētu filmu. :D http://www.imdb.com/title/tt0431308/
-Control http://www.imdb.com/title/tt0421082/


ah. apnika jau. :D
Bet gan jua turpinājums sekos. ;)

Un atkal uz darbu.
Vakar saņēmos un biju kaut cik aktīva. Lūk. Kā nu būs šodien?
Jo godīgi sakot, miedziņš nāk.

istaba bardakā. Buču ar vienu negribās atstāt. Bet man ir uzdevums, kas stāv pāri visam -jāpelna nauda, kā arī jāuzraksta prakses atskaiti. :P

Neiespējami? Es teiktu viss ir iespējams [murgojums]

------

Gribētos visur paspēt, bet jāsaprot arī citiem, ka man nu ir sava dzīve, kur es arī bieži brīvdienās strādāju...

Vai esat redzējuši filmu control?
Savā ziņā sajūtas līdzīgas
Izcila filma, izcili aktieri izcils stāsts. Izcila aiziešana...

http://www.youtube.com/watch?v=7c2_B_cWK_M
http://www.youtube.com/watch?v=ZGMDBppWBOo&feature=related

Izcila mūzika.


Visam izcilajam kādreiz jāpazūd...

Kas būtu, ja būtu?
Vai tad tas nav burvīgs jautājums? Liek cilvēkam aizdomāties par to, ja katrs mēs izvēlētos mazliet citādāku likteņa ceļu... Varbūt būtu labāk, varbūt sliktāk. Bet būtu.

Pēdējā laikā šie jautājumi mani vienkārši izēd. Nejūtos vairs es, nejūtos vairs vairāk par masu. Izsmēlusi sevi atstājot tikai glābšanas pilienus - atmiņas.
Hā. Pēdējā laika kavējos nepārtraukti atmiņās. Kā teiktu Ieva - dzīvoju pagātnē. Kāpēc? Tāpēc, ka tur es jutos labāk. Nē. Nē. nē. Nav tā, ka man tagad būtu slikti. Pilnīgi un galīgi nē. Vienkārši tad bija tad. Tagad vairs nav tad. Eh.

Es saprotu, ka man viss ir labi, gads ko mācīties, darbs ir, dzīves vieta ir, pat mājdzīvnieciņš ir, bet kaut kā nav. Maz brīvības - tādas brīvības. Es pat nezinu kā parakstīt, bērna brīvības?!?!
Šajā ziņā apskaužu Tomu, viņš ceļo un dara, kas patīk, bet man ir atbildība un pienākumi pret sevi un citiem. Tā esmu audzināta...

Skumjākas ir tas, ka es apzinos, ka es čikstu tikai, bet celties un darīt man nav spēka, vēlos visu dienu gulēt gultā klausīties mūziku, lasīt grāmatu un neko citu.

Ak! Mani pat neaizrauj fotogrāfija vairs. Mani neaizrauj nekas, kas agrāk likās tik ļoti - jā! tas ir mans.

Arī par cilvēkiem runājot gribētu teikt, ka viss kārtībā, bet man negribās atlaist personu prom. Kaut saprotu, ka nekā tuva nebūs, es esmu egoiste un gribu paturēt viņu tikai sev nepadomājot par to, kā jūtās tas cilvēciņš kuru moku.

Gribās izslēgt gaismas slēdzi uz mēnesi un aizmigt sapņot tos trakos sapņus, kurus sapņoju katru nakti, kad aizmiegu.

Es vēlos būt bērns.

nepatīk celtis agri...

tik ļoti labāk būtu, ja darbadiena sāktos tikai kādos, hm, 12?
Bet atkal - ja darbadiena sāktos tik vēlu, tad cilvēki atkal gribētu vēl vēlāk sākt darboties. Mēs esam tādi būtņi, kuriem nekad nekas nav pa prātam. Tā lūk ir skarbā patiesības.

Atkal strīdi.
Tie mani pavada jau no mazām dienām.
Sākumā mamma ar tēti.
Tad Kristīne ar Dimu.
Un ko tagad - ir Lind ar Janku. Vai tiešām man nav lemts dzīvot tādā vietā, kur tādas lietas neeksistē?

Nav brīnums, ka gribu pārvākties. Pilnīgi nav brīnums.

It kā jau priecīgus svētkus, bet svētku sajūtas nav.
Darbs pat šodien. Ceru, ka es Turēšu un izturēšu.
Gribētos ar visiem draugiem satikties un parunāties, bet nu ir sanācis tā, ka man ir darbs -> mājas-> varbūt kko ieēd -> gulēt -> celies-> darbs -> mājas -> gulēt -> utt.
Es pat parunājot autobusā ar Daini pa telefonu jūtu, ka miedziņš uznāk. :s

Bet nav tā, ka viņš nepatiktu. Es šodien uzkāpu uz svariem un ko nu ne, bet divi kilogrami nost. :) tik stulbi sanāk, kā man viņi nost - darbā skriešanā - kā jau Ziemassvētku laiks - nepaēd, jo ir tik daudz ko darīt, rītos negribās ēst un vakarā kko varbūt. Vakar sanāca tā, ka nu, hm, 24 h pāri nebiju neko normāli ēdusi, es pat saskaitīju 5 mazās Laimas piparkūkas un ūdentiņš.
Tas tā. Nav jau mirstamā kaite. :D

Un jā. Tikko piecēlos un jau jūtu, ka būs jāskrien uz darbu. Trakie Ziemassvētki.

Ko lai saka, kā mensona dziesmā ->Whatever doesn't kill you,Is gonna leave a scar.
Rētas daiļo vīriešus, bet kā ir ar sievietēm?!?

šodien tādas paģiras + iesnas + jāiet uz darbu un smuki jāsmaida, kad man gribās tikai vēl stundiņu pagulēt. tā tas būs pa 1,99. :D
Man darbs šodienai ir mazliet par ilgu. 22. Eh. Bet es strādāšu cītīgi. jā. jā.
Uzliku tonnu kosmētikas, lai izskatās kaut cik līdzīga cilvēkam, drīzāk riņķi zem acīm, sarkanas pašas. nav nopietni. Nav. :D

Gribās ēst, bet ledusskapis tukšs. Nē. nē. nebūs. Piens ar pārslām šodien neiet kopā. Brrr. Aizdomājos par pienu un tāds brrr, tāds lielais BRRR... Secinājums - no Long island ir NEŽĒLĪGĀS paģiras. Bet es neteikšu, ka nekad nedzeršu, kaut man rīt brīvdiena. Šodien neiešu ballēt. Kaut. Hm... Varbūt tomēr?!?! Dainim būtu surprise. :D Un tad svētdien kā beigta gulēšu. Beigtum beigta. :D
Bet jāatceras, ka retās dienas, kad var mācīties ir brīvdienas. Lūk. Ko lai dara? Ko lai dara. Izdomāju, kā jutīšos pēc darba tā darīšu. Es tak esmu ģēnijs.

:D Varu pieminēt, ka tagad strādāju X.O. Alkohola veikalā. Un mīī laikī. [Un man patīk] :D

Vakar bija foršas seksuāli politiski demogrāfiski sociāli ekonomiskas sarunas. Nē. Tas pa nopietnam, bet es pamanīju, ka esmu spējīga par ko tādu runāt. Esmu. Fuck yē.

[Alko vēl manī. Reibst mazliet]

Tie, kas lasa manu blogu nepārtraukti zin, kas ir Maikls, vai ne?
Tas ir brīvdomātājs, cilvēks, kas cēla manu latiņu.
Nu lūk. Viņš bija kategoriski pret precībām. Uzminiet, kurš ir apprecējies?
Es šokā. :D Prieks, bet es esmu šokā. :D
-------------------------------------------------------------------

Vienas. Divi. Trīs.
Trīsss mmm. :D
Nākošais ķeksītis.
___________________________________________________________________

Mācos, bet informācija nelien galvā. Drausmīga sajūta, jo apmēram es visu zinu. Bet ne sīkos punktos. Tas jau ir stulbākais, ka projektu vadībā vajag būt precīzi un kodolīgi - bez liekvārdības. Eh. Drausmīga sajūta.

Var redzēt, ka esmu nogurusi - istaba man ir bardakā. Pati esmu bardakā. Viss viens liels bardaks.

Sākšu no sāku.
Mums uz katru nedēļu Latvijas kultūras vēsturē jāuzraksta 9 fakti (gadi, notikumi un personas) un uz pēdējo jāuzraksta divu lekciju fakti, tā tad 18 kopumā. lūk.

Nu tad sēdēju Aliņā ar temperatūru un drukāju. Dainis blakām. Bet labākais tas, ka es nemaz neiebridu, ko 8. lekcijas faktos ir vispār jāraksta. nu tā. Ka pilnīgi nav jausmas, kāds posms, kāds vispār. dāmn it. nu lūk. Besījos. Es pat nevaru pateikt tās izjūtas, kad meklē internetā nezin ko, bet obligāti līdz šodienas 23.59 jāaizsūta. Lai būtu kaut cik tuvāk tam 9 Latvijas kultūras vēsturē.

Sarunāju, ka māsa savāks mani kaut kur ap 9 no VEF, tātad jāsēž aliņā.

Tad Dainis teica, ka nesēdēs ar mani tik ilgi. Ies prom, kad pabeigšu vienus faktus.
Es savā ziņā sadusmojos. Gan uz to, ka tie fakti neiet tik ātri, gan to, ka viņš mani atstās vienu, kaut es tik ļoti gribēju laiku ar viņu pavadīt.
Un beigās jau ieslēdzās mans dusmu vilnis. Un uz ko es izlādēšu - Dainis. Ne jau tā, ka bļaušu viru. Bet vnk... Ignorēt, vēsāk pret viņu. Jo viņš devās dzert uz kojām. Tik fucking slikti jutos. Pie tam likās, kā viņš tā var. Nu kā. atstāt mani vienu šeit.

Bet. Es nomierinājos. Sāku ar sevi runāties "Kāpēc viņām ar mani būtu jāsēž. Nav tā viņa vaina, ka man tik tizli pēdējie fakti. Kā es darītu viņa vietā, ja viņu gaida kojās svinēt VIŅA dzimšanas dienu? Viņš rīkojās tā kā vajadzētu. Kā nekā visi gaida viņu. Neko nav parādā man un jau tā ar mani nosēdēja 2 stundas."

Jā. Es esmu neciešama, bet tajā mirklī man likās, kā tā var. Man pilnīgi, kad viņš aizgāja asaras acīs sariesās.

Palika vēl tikai 1 fakts uzrakstīt. Tikai viens.
Nezinu, par ko es tā sacepos. Diena tāda nelabvēlīga. Es saplēsu pilnīgi pār pusēm savu e-talonu. un tikko biju nopirkusi mēnešbiļeti uz 15 ls. Kā arī tiešām tā sūda temperatūra jauc visu prieku.

Gribēju vēl kaut ko pateikt, bet neatceros.


Būs grūta, grūta nedēļa. būs.

Stāvot uz balkona sapratu to, ka man šajā mirklī nāk tik daudz domu galvā saucamie ieceres zibšņi.
un šodien! -
Es atceros, ka pirms gadiem 3, kad gulēju Gaiļezera slimnīcā pusmiegā man ieskanējās balss tumsā, tukšumā - manī.
Klusa, skaista sievietes balss ap 40 gadiem. Un teica - Pelni vējā... Tie ir tie vārdi, kas man vēl ir atmiņā, bet pārējais, kas tajā neatceros. Vai tas bija izbārsti pelnus vējā. Fakts tāds, tas nebija īsti sapnis, tā nebija īsti realitāte. Tāpēc - varbūt tas bija kādas sievietes gars, kas slimnīcā klīda, kuras pelni vēl stāv un nav palaisti brīvībā?
Tā balss bija kā kaut kādai aktrisei, http://www.youtube.com/watch?v=mB1kMx7wwG8 līdzīgs šai balsij... Tāda balss kā Dinai Kuplei. Tā tonalitāte izsmalcinātā.
Es visu šo laiku esmu atcerējusies šo atgadījumu un svēti ticu, ka tas kaut ko nozīmēja.
--------------------------------------------------------------------------------------

Šodien man Dainis uzdāvināja kļavas rozi. Kāda tā ir? No kļavu lapām izveidota. Tiešām skaisti un vienkārši. Ar nenotverami rudenīgo meža smaržu. Aizverot acis liekas,ka Tu atrodies mežā, apkārt klusums, mazliet mitrs gaiss -rudens. Tieši tāds, kāds man patīk.

--------------------------------------------------------------------------------------

Jāsaka godīgi, nejūtos es šajā vietā laimīga. Šajā vietā - šajā dzīvoklī. Es tagad ideāli saprotu, kā Linda jutās iepriekšējā, kur es atkal jutos tur, kur es iederos - savā vietā. Šis dzīvoklis un apkārtne mani smacē. Šie cilvēki, kas pa ielām iet un bezmērķīgi dzīvo. Jā, jā. Visi izsitēji un neizsitēji. Gan māmiņas, gan jaunas meitenes. Liekas, ka šeit viņi ir pazaudējušies. Pazaudējušies, kā es. Protams, es nekādīgi nevaru sūdzēties. Pilnīgi nē. Bet, bet....
Ja jau ir tā, ka man negribās skolu, negribās iemīļoto kafejnīcu, negribās mājās braukt, negribās, sēdēt šajā dzīvoklī, negribās iet ārā, negribās iet izklaidēties Vecrīgā. Negribās. Man negribās neko. Man negribās būt šeit uz zemes. Šajā mirklī. Nevajag pārprast, neesmu pašnāvniece. Tikai... Es nezinu, gribās uz laiku pazust.

Gribās nozust kaut kur savā pasaulē, savā vietā, kur nav problēmu, mīklu, nelabu cilvēku.
Negribu būt parastā masa, kas strādā, lai izdzīvotu, gribu būt no tiem cilvēkiem, kas dara ar smaidu sirdī. Mīl to, ko dara un jūt, ka dzīve ir ideāla priekš viņa. Tas cilvēks, kas uzskata, ka pasakas nav izdomātas, tā ir īstenība, ar savām raganām un bubuļiem zem gultas. Viss tas man paliek par grūtu. Pārāk daudz un pārāk maz.

Sarunāsim, es aizmigšu uz ziemu un tad, kad tā paies pamodini. Tagad saprotu lāču miegu. Tur ir kas dziļāks ne tikai fizioloģiskais.

Kuš.

Vakar stāvēju uz balkona un iedomājos cik tomēr skaista nakts bija.
Es dzīvoju Rīgas malā unn visa Rīga tieši uz centru spīdēja. Debesis bija gaišas. Tik daži tumšie mākonīši.
Tad iedomājos, ka tiešām mazmazītiņš puntiņš no satelītiem redzams.

Bet kā ir ar Ņujorku? Tu skatītos uz to gaišumu un... un tu sajūties, ka tur ir diena un Tev ir nakts, kā ar šķērēm sagriezts. Nepārspējami skaisti.
Tāpēc man laikam tik ļoti patīk jumti, ka Tur spēj redzēt mazliet no putnu skata. Mazliet no ikdienas pelēkas masas raujies ārā. Putna brīvība? Necilvēciski mums liekas, ka deportētie uz Sibīriju bija dēvēti numuros, bet, klau, vai tad šodien mums nav katram numurs. Dāmn. Kā nepatīk man skaitļi. Cik Tu esi vecs, aizliegumi, kam vairāk naudas. Nepatīk. Savā ziņā cik jauki būtu, ka viņu nebūtu.

Pārāk nosliecos.
Bet tiešām, tik skaista ir Rīga naktīs. cik skaista ir Mana Rīga naktīs.

Es būšu kā Kurts. Cietīšu no vēdersāpēm, pīpēšu un radīšu kluso revolūciju sevī.

------------------------------------------------------------------------

Negribās uz jaunajām mājām braukt, tāpēc cenšos pēc iespējas ilgāk būt skolā un aliņā. + Tas, ka nav interneta un tur lūk es pamanu, cik ļoti esmu globalizējusies, ka mājasdarbus pat nespēju izpildīt. Tā viņš ir. nespēju un viss.
Ļoti iepatikās viena dziesma - http://www.youtube.com/watch?v=KKxaMAxC3Go&feature=related

Drausmas, it kā jau nav tik daudz mājasdarbu, bet dāmn, atslābt pilnīgi nevar. Uz katru dienu ir kāds lielais mājasdarbs. Ir, ir. Es pat nezinu, kā šogad eksāmenus nolikšu. Tik daudz nejauku priekšmetu - tiesību pamati, kultūras mārketings u.c. Nāni. Ziepes vagā, kā Kriksis Teiktu. :P

------------------------------------------------------------------------

Vakar bija retā diena. īstenībā pirmā, kopš skolas sākšanās, kad no sirds es atpūtos, izsmējos un ... atvēru savas čakras. :D Nopietni. Kā jau katru gadu, kad nāk ziema, es aizlidoju uz Dienvidiem. Tad šodien, ui, vakar es biju pilnībā, pilnībā Latvijā.

------------------------------------------------------------------------

Frančiem ir sekss, cigaretes un kafija.
Jaunā diēta.
Sekss, cigaretes un šokolāde.
Tas tak skan labāk. Tas skan garšīgāk.

Nekas slikts nav noticis, bet sajūta, ka esmu pazudusi laikā, izplēnējusi un neiederos šeit.
Dīvaini. Kas man parasti likās jautrs šodien ir nesaprotams, kāpēc kāds ko tādu uzskata par smieklīgu.
Mājās, mājās arī negribās iet, mazliet Tukšuma sajūta un vientulība valdīs tur. Varbūt tāpēc, ka pārvācos.
Bet viss drīzākais tas, ka sienas ir nenormāli tālu, kas rada to, ka Tu esi vientuļš. Kā jau minēju - "Es neesmu vientuļa, man tikai ir vientuļi brīži". Un diemžēl šis ir tas brīdis. Kad aizrauj nekas. Ne man gribās ko darīt, ne arī [dīvaini skan]nedarīt.

Daaamn, kā negribās man ar savu garīgo bojāt citiem garastāvokli un pie tam zinot, ka tas tā būs kādu laiku. sabojāt visu?

Smiekls par sevi, tik nesakarīgi, bet tā sajūta, ka Tev ir viss - ģimene, draugi, puisis, bet tajā pašā laikā Tu savelc sirdi dūrē un nelaid vaļā. Burtiski žņaudzās dvēsele.

Ielej aliņu dvēselei. Lai piedzeras un guļ bez iespējas just vietējā vārtrūmē.

Bāc, bet man jau nav īstu māju, nav MANU māju, skumji. :(

Viss. Labāk ieturēsim klusumu. Dvēsele ir. Jā. Bet sažņaugta.

Pēkšņi aizdomājos par manu pirmo cigareti.
Es biju pa visam maziņa. Ar Martu spēlējāmies ārā uz lielas segas. Klucīši and stuff. Tēva mājas. Mājas, kur dzīvoju līdz kādai 8. klasei. Vieta pie meža. Vieta, kur uzaugu. spēlējāmies. Man bija kādi, hm, 5-6 gadi. Es redzēju, ka Tētis pīpē "Prima" [ko citu Lauku vecim vajag. Cik Tētim tad bija? Ja tgd ir 60, tad tad bija [rēķina] ap 45.
Mēs abas domājām, ka vajag pamēģināt, jo Tur kaut kam wow jābūt. Zināt. Tētis pīpē bieži, brāļi ar. Varbūt riktīgi garšīgs. Tā lūk es nočiepu cigareti vai divas. Īsti neatceros. Un ko uzpīpējām to laik sausajā tualetē, kas atradās pie malkas šķūņa. Un goda vārds, neredzēju es prikolu. Mute palika negaršīga. Nesapratu, kāpēc vajag pirkt? Labāk končas nopirkt. Tajos laikos nebija mums tik labi, kā tagad, kad naudiņas pietiekas saldumiem utt. Tad bija, ka galvenais maizīte mājās.
Martai ar nepatika.

Tagad man ar nepatīk cigaretes. Parastās cigaretes. Tinamā tabaka. Tā smarža gan man ļoti patīk. Manuprāt. patīk tāpēc, ka bija puisis, kas pīpēja tieši tinamās. "Ja bojā veselību, tad bojā skaisti." Ir maza daļa manis, kas sajūt šo smaržu, kad kāds pīpē. Man saistās ar viņu. Jo viņš bija tas, kas iemācīja skatīties mazliet citādāk, mazliet dziļāk. Puišu ziņā latiņu pacēla ļōōōti augstu.

Jāatzīst, ka es pa retam arī paņemu cigareti pie lūpām. Bet tas tīri stresu noņem un nav tik bieži, lai teiktu, es pīpēju.
Cik dīvaina bērnības atmiņa. Varbūt tādas ir tikai man. Bet nu. Katram bērnam ir vēlme atdarināt savus vecākus un cilvēkus, kas skaitās pieaugušie. Viņi tak zina labāk, tā viņi saka un spriež. Bet vai tiešam visu tie zin labāk?

Tad, kad man pat ļauj gulēt līdz cikiem gribu, man murgi patraucē. Es tik jēgu nesaprotu, kāpēc viņi man rādījās šodien "Manā vecajā pamatskolā - kaut kādi bērni no pamatskolas, vidusskolas un koledžas". Bezsakars. Tad vēlāk sporta zālē bija zombiji. No normālām kāzām nāca ārā zombiji. :D Bet es tik ēdu, jo man gribējās ēst. Hm, kad pats līgavainis piegāja pie Sanda, kas laikam bija oficiants + reizē viesis. Un līgavainis saka "Ew, Vecīt! Es lēnām kļūstu zombijs!" čalis starā. :D Uz ko atbildēja Sandis: "Nu tad, kamēr vari izmēģini viņu." cmon. :D

Tad sekoja tas, ka es bēgu no viņiem ar mazu trīsriteni, ierastais gabals, kas varēja būt, nu nez, 100 m [?!?!] Bija kāds km. Un tad mājās meklēšana, kur ielīst, lai neatrod, bet es tā gribēju jauku un pūkainu sapnīti. eh.

-----------------------------------------------------------

Vakar, nekad nebūtu domājusi, ka tā uzlabos garīgo garāžas tīrīšana.[Nav tīrīta gadiem].
Uzlaboja, manuprāt, visvairāk garīgo tas, kad lasīju alus pudeles [blakus telpā pirts]. Un reāli salasīju kādas sešas vai septiņas pilnas pilnas kastes ar alus pudelēm un vienu kasti ar visādiem viskijiem, vīniem, šņabjiem un kokčām. Drausmas. :D:D

Nu bet šodien kārtošanas ziņā jāieiet finiš-taisnē. Un kaut nelītu lietus, lai var zāli papļaut. :)

Darbīgi jo darbīgi, lai viss būtu uz festiņu smuki. :)

A. Un Vakar garāžai, kur taisīšu šizo gaisotni jau lēnām sāku taisīt playlistu. :) būs forši. Vēl zila gaisma. mmm.
http://www.youtube.com/playlist?list=PL10AB46629E61F0C9&feature=mh_lolz